Viss bija ļoti skaisti. Sākumā. Aizbraucu, satiku viņa māsu un mazās peciņas. Mana princese man visu dienu pa rokām nodzīvojās :-) no sākuma jau viņš nebija mājās, bija ar draugu izbraucis darīšanās. Kad viņš atbrauca tad sākām riktēt grillus, jo biju sapirkusi šašlikus, ar mammau sataisījām salātiņus, ar māsu saklājām galdiņu. un tad mēs sākām grillēt, visu vakaru runājām, smējāmies, atpūtāmies.. viņi visi iedzēra d-light, jo viņi jau nav tādi, kas baigi dzer vai ko, bet uz svētkiem kaut ko vieglu atļaujas.. beidzām cept un iegājām istabā.. no sākuma viņa māsa zvanīja uz Vāciju savam vīram, bet tikmēr es iegāju pie viņa istabā tāpat parunāties - prasīju kā viņam iet, kā ar veselību (viņam ir diabēts, tāpēc tādi jautājumi), kā ar darbiem tiek galā. atnāca atpakaļ viņa māsa un aizgājām pie viņa vecākiem uz istabu. viņi visi iedzēra pa vīniņam, un mans nu jau bijušais visu laiku dzēra, pirmo reizi nu jau varu teikt 2 gadu laikā (šodien mums paliktu 2 gadi) redzēju viņu tik piedzērušos, knapi kājās turējās. tad viņa vecāki aizmiga un mēs aizgājām ar māsu un viņu uz viņa istabu, pats mūs uzaicināja. sēdējām un runājām. tad viņa māsa iegāja gulēt un mēs palikām, lai parunātu.. prasīju viņam vienu jautājumu - vai viņam ar to otro meiteni jau ir bijis sekss, teicu, ja ir bijis, tad es vispār aizmirstu, ka mēs vēl varētu būt kopā, viņš pateica, ka esot mēģinājis, bet neesot bijis spējīgs sakoncentrēties, lai novstu to lietu līdz galam. un viņš aizmiga.. un es izdarīju cūcisku rīcību.. es paņēmu viņa telefonu un atklāju viņa saldos melus.. viņš man pirmdien vēl teica, ka viņam viņa patīk, bet bija jau rakstījis, ka mīl viņu, kaut gan viņi sarakstās apmēram mēnesi. viņš viņai rakstīja : mana mīļotā meitene. un tas viss laikā, kad viņš teica, ka viņam vajag dot laiku, lai tiktu galā ar savām jūtām, lūdza man dot laiku, lika man ticēt un cerēt, ka viss vēl nokārtosies.. izrādās, ka viņš viņas meitai ved zāles, iet vakaros vilkt viņai pidžamu.. viņš pie viņas iet iedzert, bet kad aiziet mājās, tad stāsta, ka viņam kāds vēdera vīruss esot, kaut gan viņam vienkārši bija sūdīgi.. un pats labākais.. tajā vakarā, kad biju, viņš rakstīja tai meitenei, ka es esot uzmācīgs ciemiņš, kurš nebraucot mājās, kaut gan tad mēs vēl nevienu vārdu nebijām pārrunājuši, ka viņam vajadzēšot noteikti tērauda apakšbikses uzvilkt, lai es neielīstu tur, kur nevajag... bet savai mammai viņš to skaidro ar to, ka tas jau esot tikai bijis kā joks.. un tad es to visu izlasot paņēmu un vienkārši pa nakti 3os aizbraucu mājās, atstājot viņam zīmīti.. un pa nakti viņš pamodās un rakstīja, ka tā visa esot viņa vaina, ka es esot laba meitene ar labu un stipru raksturu, ka viņš ar savu neizlēmību būtu tikai bojājis manas iespējas, ka viņš neiebilstot, ka man ir draudzīgas attiecības ar viņa ģimeni.. ka viņš mīl viņu, bet ka šī mīlestība ir visiem tikai nesusi ciešanas, ka viņš grib būt ar viņu kopā, bet viņš zina, ka tas nekad nenotiks.. ka viņi tagad cenšas palikt par draugiem un es viņam tā arī uzrakstīju, ka es saviem draugiem nerakstu, ka mīlu viņus, ka gaidu, kad varēšu apskaut un samīļot u.t.t. bet visvairāk man ir nožēla, ka aizbraucu neatvadoties no savām pekām.. nākamajā dienā viņa māsa atbrauca pie manis, atveda man savus apavus, kas viņai spiež, atveda no mammas saldumus uz Lieldienām, vismaz tomēr beigās man bija iespēja no māsas un pekām atvadīties.. un kas man sāp - pa dienu, kad pieskatīju pekas, tad mamma man iedeva aploksni, ar vārdiem, ka viņi ar tēti runājuši, ka esmu to pelnījusi un tas ir mazākais, ko viņi var darīt manā labā un iekšā bija 60 ls... man sāka asaras birt, jo viņi mani ir tik ļoti iemīlējuši.. mamma man šodien zvanīja un teica, ka tētis, kurš pats ir ļoti slims, pateica, ka nesaprot savu dēlu, ka viņam bijis sāpīgi redzēt, cik esmu tieva palikusi, ka neko neēdu.. pat tētis to visu saprot.. bet mamma pateica, ka viņa savu dēlu vairāk nepazīst, jo tā kā viņš ir melojis pēdējo mēnesi dēļ viņas.. viens ir skaidrs.. tā nebūs laimīga mīlestība.. zinu, ka nebija pareizi līst viņa telefonā, bet labāk izdaru nožēlojamu rīcību nekā palieku muļķes lomā, kuru no muguras nodir* sirdij vismīļākais un vistuvākais cilvēks.. man tikai ir prieks, ka arī pēc šī visa mamma un viņa abas māsas teica, ka mēs paliekam par draugiem un viņam par mūsu attiecībām vairāk nav nekādas daļas.. bet es nekad nepiedošu, ka viņš vēl 1dien man lika dot laiku, lika man cerēt, bet tajā pašā laikā raksta otrai meitenei, ka mīl viņu..
129
