:-)
Jautāšu vispirms tā - vai kāda no jums ir vai ir bijusi kopā un veidojusi attiecības ar kādu no brāļa/māsas draugiem? :-)
Es esmu šādā situācijā...Ir mums abpusējas simpātijas jau ilgāku laiku, tagad esam kopā (tas ir,attiecībās esam!)...kā izrādās-puisis jau bijis manī sen ieskatījies (s) Saprotamies ļoti labi,pavadām laiku kopā,tāpat bieži sanāk ar brāli būt vienā kompānijā,jo mans puisis ir viņa labākais draugs :-)
Es nezinu ar ko tas izskaidrojams,bet dažreiz mums ir tā,ka vnk biku samulstam,tad bez maz nezinām ko runāt (bet tas nav bieži!)...nez,varbūt tas ir tāpēc,ka mans brālis ar viņu ir pazīstami..varbūt tā mūsu iepriekšējā pazīstamība biku traucē,ka nevaram līdz galam tā atbrīvoties (nezinu kā pateikt!)...ilgi jau neesam kopā (gads vēl nav!),bet zinām un jūtam,ka tiešām gribam būt kopā un uz to arī ejam...jo tā viss ir ļoti labi-saprotamies ļoti labi,puisis par mani visu laiku rūpējas utt.
Vai kādai nav tā bijis,ka šādās attiecībās drusku ik pa laiciņam iestājas mulsums? :-) Bet patīkams mulsums...
Bet kad atkal sākam runāt-tad vnk nevaram beigt,jo interese ir viennozīmīgi vienam par otru (l)
663
