Julien, esi apguvusi mācību, man prieks :-)
Šodien, starp citu, aizdomājos par likteni, notikumiem, cilvēkiem, kurus sastopam, pārmaiņām. Šodien darbā nejauši saskrējos ar vīrieti, ar kuru rudenī pāris mēnešus tikos. Cik nu tikos. Tikāmies, kad, redz, viņam bija laiks un vēlme. Murgs, ne attiecības. Nebiju vēl tikusi ar sevi galā, ar iepriekšējo šķiršanos, bet jau biju gatava (vismaz toreiz man tā likās) uzsākt jaunas attiecības un savā naivumā nemanīju, ka vīrietis patiesībā mani tikai izmanto. Likās, ka biju kā bez prāta viņa dēļ!
Cik labi, ka šodien satikāmies! Es skatījos viņam acīs un vienlaicīgi domāju- ko gan Tevī toreiz biju saskatījusi? Nulle emociju! Vēlu viņam tikai to pašu labāko un esmu no tiesas laimīga, ka mums nekas nesanāca, jo tad es nebūtu iepazinusies ar savu Lielisko!
Tāpēc- viss, kas notiek, notiek uz labu. Un atkal, un atkal es pārliecinos par to, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek :-)