Nevar jau teikt, ka es nožēloju. Pabeigšu un miers. Ne visi var atļauties studēt, un es ļoti novērtēju to, ka mani vecāki apmaksāja šīs studijas. Bet tagad, pēc 4 gadu mācīšanās, varu teikt, ka tas nebija tas, ko es gribēju. Bija šādi tādi interesanti priekšmeti, arī pasniedzēji pārsvarā bija ļoti zinoši, bet tas viss nav mans...
Dzīvē visādi gadās, cilvēki mēdz pieļaut kļūdas. Katrā ziņā man prieks, ka tagad es studēju to, kas mani tiešām interesē, un man ir darbs šajā specialitātē. Bet jau esmu nolēmusi, ka prasīšu mācību atvaļinājumu. Es labāk pazaudēšu darbu, bet man būs grāds, nevis izgāzīšu savu BD un arī darbā bez augstākās nevienam nebūšu vajadzīga.