Jo pirmo reizi parādījās valsts dotācijas ne tikai lauksaimniecībā, bet arī ražošanā. ražošana šajos laikos visvairāk tika pakārtota lauksaimniecības produktu apstrādei (tas pats mežs, lauksaimnieku produkcija). Tika veidoti kopuzņēmumi (ar vairākiem īpašnieiem, nevīs kā cara laikos, kad bija viens bagātnieks - baltvācietis - īpašnieks šeit parasti). Tika veikta ļoti ātra rūpniecības centralizācija (tas nekas, ka rupniecības kameras piedzivoja uzplaukumu tieši Ulmaņa laikā pēc 15 maija apversuma) un relatīva valsts kontrole, tika piemnēroti jaunie nodokļi, bet paralēti tiem - ljgoti. palika šāds - ne tāds arī baltvaciešu kapitals, bet mazākajā mērā.
Bet visvairāk, tas bija saistīts ar eiroopu kopumā, jo visa eiropa pēc kara pakļāvās ļoti ātrai atveseļošanai (pēc pēckara krīzes relatīvi ātrri sāka atkāpties Vācija, tas arī noveda līdz jau tādai krutai Hitlera varai :)). latvija sadarbojās ar vāciju tieši tradīciju dēļ, vācu valodas šeit vēl izplatības d eļ, bet meklēja arī pilnīgi jaunus noieta tirgus - skandināvija, Anglija, pat dienvideiropa un pat ASV :))
Bet mīluss bija - daudzpartiju sistēma (kā tagad, vispār ļoti daudz bija kā tagad, tikai politiķi vēl ne tādi zaģļi un cilvēki - centīgāki, vairākums - tomēr lauksaimnieki, ruupnieciiba vienmeer bijusi otrajaa vietaa šeit :))
Taads man ir izbijuša vēsturnieka redzeejums, ja man paprasitu vairaak par procesiem, neviss datiem, kurus reti atceros :):)
632
