Sveikas,meitenes! ;-)
Atvainojos,ja šāda rakstura diskusija jau ir bijusi,bet tomēr vēlos izstāstīt savu konkrēto gadījumu...
Esmu ar puisi jau 3 gadus kopā..ir mums visādi gājis-esam šo gadu laikā arī vienreiz pašķīrušies,bet sagājām atkal kopā,jo sapratām,ka viens bez otra nevaram..
Tagad ir tā,ka esam jau kādu laiciņu katrs savā pilsētā un nesanāk bieži satikties..pa šo laiku ir bijušas pārdomas par šīm attiecībām,kas pēdējā laikā nav vairs tādas,kādas bija agrāk...un pats trakākais,ka esmu sapratusi,ka man vnk ir jūtas zudušas..diemžēl! :-( Puisis,protams,pēc manis tāpat ilgojas kā agrāk un no viņa puses redzu,ka viss ir ok...
Man ir cits puisis (protams,viņš to nezina!!!)-mana pirmā mīlestība,ar kuru atkal esam kopā..manējais par to neko nezina-un saprotu,ka tas ir ļoti nepareizi,bet vnk ar savu puisi vēl neko negribējām teikt un sasteigt...Ar viņu tiešām jūtos laimīga! (l)
Un tagad ir pats trakākais-kā lai es savam puisim pasaku,ka vairs nevēlos ar viņu būt kopā? :-O Viņš vnk to nespēs pieņemt,jo mani ļoti mīl un ir gatavs darīt visu,lai tikai man būtu labi utt.
Pēdējās dienās viņš man tik aktīvi zvana,bet es saku,ka nevaru parunāt,jo kakls sāp (tā arī ir taisnība!)...bet cik tad ilgi es tā varēšu izvairīties?Beigās jau viņš sapratīs...satikties arī es negribu!Vnk laikam jāpasaka,ka gribu tikt ar visu skaidrībā...
Bāc,nekad nebūtu domājusi,ka iekāpšu tādā darvas mucā..tiešām!!! :-/