Pirmā mīlestība un sekas

Mana mamma un tētis bija viens otram pirmie, un nepiekā laba tas nenoveda, jo pēc 15 kopā būšanas gadiem sagribēja dzīvi izbaudīt kamēr vēl jauni- izšķīrās :-| , tagad jau izveidojuši otras ģimenes!

Oij, kā es te varētu izpausties ... tas diskusijas nosaukums pievilka te kaut ko iekomentēt :)
Cik daudz sāpes man, lasot šo rakstu...
Dažiem pat 25, 30 un 45 gados galviņā viss nav kārtībā, tāpēc arī izšķiras. Tās domas, kas Tev galvā - vienīgi psihologs palīdzēs. Ir arī ģimenes psihologi. Labāk neko neielaist.
Nezinu, kā es Tev te varētu palīdzēt, neesmu sieviete :) bet kā filozofs...
Tev vismaz ir kaut kāds pirmssākums minēts no Jūsu attiecībām, var kaut ko spriest. Bet kur ir pati problēma? Šķiet, ka tās ir Tavas domas, ar kurām Tu dalies un viss. Šķiet, ka Tevi neviens citur neuzklausa, ja reiz šeit apspried TĀDAS lietas, kas ietekmēs mūžu Tavu. Jums ABIEM vajag izrunāties. Ideāls variants, ja abi veidojiet diskusijas un lasiet. Jums ABIEM vajadzētu to novērtēt, priecāties, līksmoties un apprecēties (žēl,ka 16/17 gados nedrīkst precēties bez vecāku piekrišanas), ka esiet pirmie viens otram ... visās jomās...Jūsu stāstam jābūt unikālam, dzīvojiet kā pasakā. Dariet visu divatā. Sapņojiet par to. Tikai niecīga daļa uz pasaules šīs var piedzīvot to, ko variet Jūs. Es reiz aizgāju prom, nožēloju, jo domāju tāpat kā Tu ... aizdomājies!

To, vai jānožēlo vai nē, saprot jau tikai pēc tam..citi atrod ko labāku, citi gauži raud, ka nevajadzēja škirties..

sagājos 16 gados, viens otram pirmie.. pirmais sekss, pirmās attiecības.
kopā noturējāmies 3,5 gadus - es jau sen gribēju pamēģināt kā tas ir - būt brīvai, neatkarīgai un tusēt ar citiem.
Jāteic, vienu brīdi pēc tam nožēloju ārkārtīgi.. bet tagad? Ja par to nedomāju, neiedziļinos un nemēģinu atcerēties tos ūber-super-jaukos mirkļus, tad viss ir forši! tā teikt, jauna esmu un vēl jāizbauda jaunība! Citi džeki, citas attiecības. Kas zin', varbūt atradīšu Īsto.
Lai gan jāteic, ka ar to draugu (Ex) bijām pārliecināti, ka būsim ilgi, ilgi kopā - ka precēsimies bez maz vai, būs bērni, utt. Redz kā - ne vienmēr tā notiek.. (t)

tb pirmās tik nopietnas, ilgas attiecības.
(pirms tam man bija tādas, kur 3 mēn bijām kopā (ar manu tagadējo :D))

Cik labi būtu, ja kāds varētu pateikt kā būs labāk.
Laiku pa laikam iemīlos kādā citā, kaut gan savējo tāpēc nemīlu mazāk. Dzīvi bez viņa iedomāties nevaru, taču nevaru arī teikt, ka viņš ir vienīgais ko vēlos...

Bet žēl, ka šādos rakstos mēli neprot novaldīt pāris meitenes, kuras es par m****m (0Laimiite0, ļoti atvainojos)saucu ...Ja es varētu izteikties,kam cauri es gāju, tad pat oLaimiite0 uz mutes kristu...bet es šaubos,tie,kas reiz maucībai padevušies, nejūt ne sāpes, ne nožēlu, nepazīst asaras, vai vajadzīgi plašāki skaidrojumi? Jā,Jums bija izskriešanās ar citiem...Bet nupat Jūs tikai savu pārliecību un egoismu izskandinājāt, ka reiz Jums tas bija jādara...Un reiz Jums atnāca ideālais vīrietis, vai ne tā? Arī viņš pārradies no tā paša, vai ne tā? Tas ir vieglākais ceļš tiem, kas tikai ar savām sajūtām pasauli saprot ...
Ikviens sāk saprast,kad ir kļūdas pieļāvuši,tādi esam visi. Un dzīvot vieglāk kļūst ar to, kas ir kļūdījušies, tie, kas nav ideāli. Tik tie, kas spēj ar savām domām tikt galā, ir cilvēki, kurus apbrīnoju. Es zinu, ka tādi ir, bet viņus nesatikšu...es neesmu no viens no tiem. Tie satiek viens otru bērnībā, iemīlas, un viņi notic divu cilvēku brīnumam.

Filozofs...es atvainojos,bet par kādu maucību iet runa....tas nenozīmē,ka jāskrien no viena pie otra gultā... Tā ka lūdzu nevajag pāršaut pār strīpu un spriest par mani !!!

0Laimiite0
Acīs kož, kad patiesību runā. Es neesmu noziedzies, jo Tu reiz cilvēkam ieteici, kas Tev secen gāja, jo Tu nespēju savas domas saprast, tur bija Tava problēma. Aizmirsti savu pagātni un neskandini pa pasauli, mans ieteikums.

Izskatās, ka kāds atkal ne tur iemaldījies. :-|

filozofs....
Nu jau,nu jau,nu jau..... :-D :-D :-D
Es izteicu savas domas....pārlasi vēlreiz,varbūt tad ko sapratīsi....es neko neiesaku kas man gāja secen...bija,izbija,tagad it vēl labāk nekā jebkad agrāk

Bet nu...prieks,ka Tev ir savs viedoklis..
Mēs esam dažāda dzimuma un ar pilnīgi pretēju,savādāku domāšanu un uztveri...
Konfliktēt mēs varam...Bet vai Tev tas ir vajadzīgs???
Katram cilvēkam ir savs viedoklis un otrs nevar pateikt tas ir pareiz vai nav pareizs...tas ir savādāks...
un šobrīd, krasi savādāks...

Jauku dienu - filozof......
Iesaku iziet svaigā gaisā ;-)

0Laimiite0
ar smiekliem Tev rakstīt vajadzēja sākt ;) :p
Pavisam cits cilvēks šķiet :D
Jauku Tev arī un to pašu darīt :)

piedodiet,visu neizlasīju(komentus),laika trūkuma dēļ,bet Ali,kā es tevi saprotu. :) vienīgi viņš nav mans pirmais puisis.. arī man ir bail,ka vēlāk noraušos savas muļķīgās intereses pēc - kā būtu ,ja būtu (ar kādu citu) :D
parasti tad sev vaicāju - vai ir vērts pamest to,ko patiesi mīli,tikai savu (pēkšņu) iegribu dēļ? (t) :-/
p.s. zinu pārus,kuri uz laiku pašķirās(kāds pusgads vai mazāk) un zini? 90% no tiem sagāja atpakaļ. bet tomēr apdomā - vai vajag? (t)

tas tak ir tik skaisti-1. attiecibas, milestiba un uz muzu.
kapec tev butu jabut izvazatai pa 100 un 1 svesam gultam?vai tas istais un vienigais nak tikai pec tiem n-tajiem?ne. citai uzreiz varbut. nesaboja to kas tev ir

aguciit-? kapēc 100 un 1 ? :-O

Manas pirmās attiecības bija no 15 gadiem un bija 3,5 gadus ilgas,es viņam pirmā, viņš man.. un pirmās tādas attiecības. Taču nebija lemts, es jutu, ka beigās jau ir pieradums.. un vēlos, ko jaunu un darīju jau viņam pāri ar to vien, ka mūsu attiecības bija tikai piradums, ne mīlestība. Esmu laimīga un neko nenožēloju,pat ne mazliet. man nav bijuši 100 ne 10 un pat ne 5. Man bija viens puisis pec viņa, taču arī tur nekas nesanāca es viņu nemīlēju, taču man trūka mīļuma un maiguma, nenožēloju,kā bija tā bija. Taču tagad, lai nu kā man iet, man ir draugs jau 2 gadus. Un viņš ir man 3, un pagaidām es neesmu paskatījusies ne uz vienu citu pusisi, un pat nav bijusi tāda vēlēšanās :) (l)

redz, cik cilvēku, tik arī viedokļu...