Es liku pirms gadiem 3. Un man arī rokas un kājas trīcēja :D
Aizeju uz CSDD un sēžu rindā,lai sagaidītu savu to braukšanas vadītāju. Un kamēr gaidu,stress tikai aug augumā. Man aplika karsti,domāju attaisīšu mētelīti,man viņš ar rāvējslēdzi. Kautkas tur bija ievēries,un es sāku stresot vēl vairāk,jo nevarēju attaisīt mēteli,līdz norāvu to "mēlīti" ,un nu jau bija neiespējami attaisīt.
Nu enko,nāk mans instruktors,izejam ārā,pie mašīnas(nu tajā garāžā kur visas mašīnas) un es saņēmu drosmi un lūdzu viņa palīdzību,lai palīdz attaisīt manu mēteli,jo es nevareju pabraukt mētelī,traucē. Šis tur labu laiku palīdz,un visādi mēģina attaisīt,līdz brīdim,kad vēl viens intruktors nāca uz mašīnu,un ieraugott o skatu,sāka smieties,un prasija ko viņš man tur dara ?:D Tad nu manējais sakaunējās,un teica,ka nekas nesanāks,būs vien jābrauc tāpat. Tad nu mans stress atkal bija milzīgs,kājas trīcēja,ka sajūgu bija grūti izspiest,un pielāvu visādas kļūdas,un nenoliku. Noliku aiznākamjaā dienā,jo tad vairs nebija satraukums un uzvilku citu jaku :D