bija man jau vairākus mēnešus labākais draugs - klasesbiedrs. ar viņu kaut kāda īpašā saikne bija - varējām pilnīgi klusēt, varējām stulboties, vienkārši ejot blakus jutāmies pilnīgi pietiekami labi.
viņš gan ir tāds noslēgtāks un ar savādāku pieeju kā pārējie cilvēki un es pilnīgs aktivitātes un starojuma kamoliņš, bet mēs ļoti labi atradām kompromisu vienmēr - viņam patika uzturēties manā klātbūtnē un man viņa. es varbūt viņam patiku arī kā meitene, bet viņš nekad to netika uzspiedis - es jutos brīvi un viņam arī tā bija labi.
nu, notika lūzums - viņam nomira tēvs. skanēs laikam nežēlīgi, bet nu ar tēti viņam nebija pārāk tuvas attiecības, viņš praktiski ienīda to. (krāpa mammu, viņu čakarēja, bija darbaholiķis) pašsaprotami, ka bija trieciens - no apkārtējās ģimenes, gan jau, ka pats arī bija pieķeries utt. biju arī bērēs un morāli atbalstīju kopā ar diviem citiem klasesbiedriem - labākajiem draugiem.
vēl pēc divām nedēļām kaut kas baigi sāka mainīties. laikam jau bija pie vainas viņa bijusī meitene, mērena psihopāte, kas aizrakstīja tjipa ''nepieļauj tās pašas kļūdas, ko ar mani - neskrien viņai pakaļ, bla bla bla'' lai gan tas bija bullshit. abi par to pasmējāmies, bet nākamajā dienā.. un visā pārējā nedēļā.. viņš ir tik vēss, pilnīgi liekas, ka es karos kaklā. šausmīgi auskts - kā pret lielāko daļu cilvēku. nepievērš nekādu uzmanību, iet ar citiem cilvēkiem.. man nav žēl, ka viņš iet ar citiem cilvēkiem, bet pilnīgi bez paskaidrojuma viņš vienkārši ir novērsies no manis - cilvēks, kas man dien dienā ir bijis blakus vairākus mēnešus un kuru es nekādā gadījumā nevēlos zaudēt.
man ļoti tas sāp. kad es jautāju, kas par lietu, viņš to noraksta uz tēta nāvi, bet es pārāk labi p azīstu viņu, lai teiktu, ka tā nav. iespējams, ka viņš ņēma neapzināti pie sirds tās meitenes frāzi, kas būtu ļoti žēl.
bet ko lai es daru? es gribu viņu saglabāt kā draugu, negribu, lai visa šī draudzība izjūk. man stāvēt malā un gaidīt, ko darīs vai turpināt izturēties kā līd šim? viņš nav vienkārša personība, tāpēc esmu tik apmulsusi un tik sasodīti sāp, jo tiešām mīlu viņu kā cilvēku
90
