Es te tieši tikko meklēju informāciju par vārdu "mīlestība". Un uzgāju visai interesantu rakstu.
Ko gan nozīmē vārds mīlestība un mīlēt? Es neticu, ka ir mīlestībā no pirmā acu skatiena, es neticu, ka var cilvēks sākt otru mīlēt pēkšņi pēc seksa vai pirms tā. Es vispār daudz kam neticu… Bet vajadzētu padomāt, kad sakām un kuram sakām šo maģisko trīs vārdu kombināciju.
Atceros, ka pusaudžu gados mīlestība likās kaut kas vienreizējs un pie tam bez beigām. Nespēju koncentrēties, paēst utt.. Protams, tā bija mīlestības pirmā stadija – iemīlēšanās, kura pārauga mīlestībā. Un tie vārdi – es tevi mīlu, kad izdzirdēju pirmo reizi likās tik īpaši, savādi, ka pat nevar izteikt. Ar laiku pieradu. Pēc kāda laika bija atkal jaunas attiecības, atkal mīlestība, atkal vārdi tie paši. Kļūstot vecākai šiem vārdiem tika piešķirta cita nozīme – klāt tika pielikta uzticība, cieņa, sapratne un citas “pareizās” vērtības. Tagad iestājies tāds posms, ka mīlestība no pirmā acu skatiena manā uztverē vispār nepastāv, un salīdzinot ar pusaudžiem, kas iemīlas pirmajās dienās viens otrā, jūtos kā gliemezis, jo tagad mīlestība nāk daudz smagāk un, labi ja vispār atnāk.
Nereti aizraušanās tiek sajaukta ar mīlestību. Tas, ka liekas, ka esi iemīlējies no pirmā acu skatiena, manī izraisa smīnu. Tas ir tikai nepareizs definējums tavā prātā. Tā ir aizraušanās, kas rodas spēcīgu simpātiju rezultātā. Varbūt kādam liksies, ka esmu kaut kāda romantiska būtne, bet uzskatu, ka, ja pirmo reizi kādam saka, ka mīl, tad tas jādara acīs skatoties nevis kā tagad vairums nevar saņemt dūšu un, patiecoties elektroniskajiem risinājumiem, tik bliež vaļā savas sastrutojušās jūtas. Pliekani. Un kā ir ar biežumu, kad otram sakām, ka mīlam? Es jau nesaku, ka tas jādara vienu reizi gadā, bet kā man kaitina, ka katras īsziņas beigas ieliek – mīlu! Vai arī katra e-pasta nobeigumā šie cukurotie vārdi. Un tad vēl telefonsarunās iepin iekšā. Par kaut kādiem draugiem.lv profiliem, kur sabāzti teksti, ka mīl to un to, vai kaut kādus zaķīšus, krabīšus un sazin ko vispār nav jēga runāt. Viss palicis lēts. Saprotu, ka ir patīkami, ka kāds ko tādu pasaka, bet ar laiku, vārdam zūd nozīme, ja tos mētā pa labi vai pa kreisi. Valentīna dienu laikam lieki pieminēt.
Vēl jau ir tāds princips, ka ja viens atzīstas, tad otrs ar uzreiz, un tikai tāpēc, lai nejustos neērti. Un tas arī notiek ikdienā starp diviem cilvēkiem, kas ilgāku laiku jau ir kopā. Kāds no viņiem tik maļ, ka mīl, un otrs kā zoss barā piebalso pretī, lai gan sen jau jūtas ir mainījušās un iestājies vienkāršs pieradums, un ir par slinku, lai savu dzīvi sagrozītu par 180 grādiem.
Nobeigums: Manuprāt, pliki vārdi neko nedod, ir vienkārši jājūt, ka otrs mīl, ciena un rēķinās. Protams, ir patīkami, ka to pasaka, bet ne jau aiz katra vārda, vai pirms seksa piespēlē lielo mīlestību, lai tik ir ar ko noseksot. Katram ir jāizvērtē pašam šī vārda nozīme priekš viņa paša un jāmāk pasniegt otram to tā, lai tas liktos, kas īpašāks par tekstiem – nāc ēst, iznes miskasti, celies augšā utt..
1720
