Es esmu izbaudījusi abus variantus - gan to, ka vīrietis bija stipri ietekmīgāks par mani - bija jāsamierināam ar totālu kontroli no viņa puses un man bija jābūt tikai kā piedevai, skaistai lietai viņa dzīvē, gan no tās puses, kad puisis nebija ļoti bagāts un turīgs, turklāt savā laikā bija sagrābies kredītus un līdz ar to pat daļa manas algas aizgāja viņa parādu dzēšanai. Abos gadījumos attiecības beidzās ar šķiršanos - nebiju gatava būt "tikai draudzene", tāpat kā nebiju gatava būt kaut kāds finasniālais atbalsts. Mīlēju gan vairāk tanīs attiecībās, kur bija jāpalīdz un jāatbalsts... Bet tas jau ir cits stāsts! Tagad izvēlētos materiāli pastāvīgu cilvēku - neiet runa par kaut kādu pārbagātu cilvēku, bet tādu, kas pats var 100%tīgi tikt galā ar saviem tēriņiem un reizēm palutināt arī mani :) Jo ikdienišķajām lietām - apģērbam, apaviem, dzīviklim, pārtikai un savām izklaidēm varu nopelnīt sev pati, galvenais, lai man nav jāver vaļā savs maks, lai maksātu viņa kredītus... ;-)