šodien diemžēļ nācās atteikt naktsmājas savam brālim,jo viņš ir teikt alkoholiķis un,ja vienreiz ielaid mājā - ārā nedabūt. Bet tā sajūta,ka viņš zvana un lūdz man,jo viņam neesot,kur palikt...Un tagad mani moka tāāāda vainas sajūta,lai gan no otras puses viņš ir tas,kas taisa sevi par upuri un "uzsēžas" uz kakla visiem radiniekiem. Vienkārši tāda sajūta,ka esmu slikts cilvēks,rīkojoties šādi. Bet,ko man darīt,uzņemties rūpes par viņu,barot,ļaut dzet(jo aizliegt to viņam nav iespējams)...?