Atceros,ka vidusskolas laikā savam boifrendam dāvināju visādas lietas.Viņš,protams,man arī :D
Tagad tas vairs nav aktuāli.Es īpašāk sajūtos,kad pārnāku mājās no skolas un manējais saka,ka man ir laika pusstunda ko sakasīties,jo iesim ārpus mājas vakariņot.Parastā vakarā.Negaidīti.Nevis,kad visa pilsēta iet ''īpašās vakariņās'' un pat mūsu mīļā vietiņa ir pārbāzta.Tad es nejūtos īpaša.Tad es jūtos kā viena no masas.
Ak,jā,atceros kā mans bijušais man uzdāvināja tizlas sieviešu apenes ar loves un samīlējušos dzīvnieciņu tematiku.Ne reizes neuzvilku.Pēc šķiršanās izmetu(kad bijām kopā tad vēl pieklājības pēc paturēju veļas atvilknē).
Ar tagadējo visticamāk pavadīsim parastu vakaru mājās.