Sveiki visiem!
Vēršos pie jums, jo nezinu un neticu tādiem cilvēkiem kā psihologi, es labāk ieklausos īstos cilvēkos. Kopā ar savu draugu esam jau 10 gadus un mūsu attiecības ir ideālas līdz brīdim, kad manī ieslēdzas adrenalīna vēlme. Es viņu krāpju - pa šiem 10 gadiem es to daru bez apstājas. Tā ir tāda īpaša sajūta, ka Tu vari pazust no ikdienas kaut kādā fantāzijā un tā es arī jūtos. Es mīlu savu draugu un viņš neko nenojauš, nekad arī nav bija aizdomās par garajiem darba vakariem vai ātru braucienu pie saviem vecākiem. Es esmu aizdomājusies, ka varbūt tas ir nepareizi, bet ne līdz galam tā jūtos. Ir kādi ieteikumi?
1
