Pasniedzējiem patīk, ja min kādus šķēršļus/problēmas, izvirza priekšlikumus. Pastāsti, ko vēlējies no prakses un kā tas reāli izvērtās. Tīri atstāstīt, ka aizgāji un darīji to un to, arī nav jēga. Noteikti daudz kas nenotika pēc teorijas, bija kādas grūtības. To visu forši var aprakstīt, ja prakse bija jēgpilna.
Es parasti šādus darbus sāku rakstīt ar situāciju, kas man ir visspilgtākā un par kuru man ir visvairāk ko teikt, pēc tam "audzēju" darbu balstoties uz to.
Lai izdodas!
1
