Oi, nu beidziet. Kāda tur pasūtījuma slepkavība? Priekš kam? Sedokova taču jau bija šķīrusies no Jāņa. Kāds viņai būtu labums no tā, ja Jānis tiktu nogalināts? Es vēl saprastu, ja viņi būtu precējušies un Jānis šai būtu atstājis baigo mantojumu. A visādi citādi no pasūtījuma slepkavības viņai nebūtu pilnīgi nekāda reāla labuma. Tāpat man nešķiet, ka Jānis savai pašnāvībai baigi gatavojās. Jā, cilvēkam noteikti bija depresija un pašnāvnieciskas domas, kas izskaidrotu viņa jau iepriekš novēroto uzvedību, taču neticu, ka viņš baigi gatavojās konkrēti tajā naktī aiziet mūžībā. Visticamāk, ka tas bija afekta stāvoklis, kas lika viņam izdarīt to, ko viņš izdarīja. Kā nekā bija noīrējis numuriņu netālu no Sedokovas atrašanās vietas, paralēli tam tajā naktī dzēra, centās viņu sazvanīt, varbūt domāja, ka ar to, ka ierakstīs viņas komentāros savu potenciālo miršanas datumu, izsauks viņā kaut kādu reakciju, taču tas nenotika. Čalis bija piedzēries, izmisis un depresīvs, un tajā brīdī izdarīja to, ko izdarīja. Ja viņš būtu skaidrā, tajā dienā nebūtu bijusi viņas dzimšanas diena un līdz ar to pats nebūtu emocionāli uzvilkts, neticu, ka viņš ietu darīt sev galu kaut kāda hatņika kāpņu telpā.
Pašai ģimenē ir bijis līdzīgs gadījums. Radinieks Ziemassvētku dienā, kas reizē bija arī viņa dzimšanas diena, priecīgs apciemoja savu ģimeni, vēl dēlam ragaviņas bija nopircis, bet tās pašas dienas vakarā pakārās savās mājās, jo, ejot uz mājām, bija ieraudzījis, ka pa viņa dzīvokļa logu lec ārā vecis ar kuru viņu krāpa viņa sieva (pirms tam bija aizdomas, ka krāpj, bet pie rokas nebija pieķēris). Lēmums, kuru viņš pieņēma, tika izdarīts afekta stāvoklī, cilvēks tam nebija gatavojies. Vienkārši iekšā droši vien kaut kas salūza un viss. Mirkļa lēmums, kas izšķīra visu.