vai ir grūti mācīties (medicīnas jomā), kad tavs vecums jau ir 40+?

Mana kolēģe maģistrus studēja 50 gados, viņa teica, ka neesot bijis grūtāk kā jaunībā bakalaura studijās. Tā gan nebija medicīna.

Ja ir interese par medicīnu vai iepriekšēja darba pieredze līdzīgā jomā, tad nav grūti. Mācību slodze gan ir pamatīga un temps intensīvs. Ja kaut ko "palaiž garām" vai noslinko, ļoti grūti iedzīt. Pati gan sāku 43 gados koledžā. Vai otrreiz to darītu? Diez vai. Lielākais ieguvums bija ikdienas saskarsme ar savu bērnu vecuma jauniešiem - kursa biedriem. Ar savām vienaudzēm pēc tam tā īsti vairs nav interesanti.
Vēl par grūtumu - apmēram tas pats kā kādreiz vidusskolā. Jāmācās katru dienu, jāgatavojas.

https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120037540/gata-saknisa-atraitne-evija-53-gadu-vecuma-izmacijusies-par-arsta-palidzi
Šeit stāsts saistībā ar tēmu. Tur gan nav rakstīts, cik viegli vai grūti, taču var secināt, ka, ja vien grib, tad var. Turklāt to izdarījusi sieviete, kuras senākais dzīvesveids galīgi neasociējās ar kaut ko tādu.

Man jau šķiet, ka mūsdienās 49 gadi nav nekāds vecums. Tas ir kaut kāds pagājušā gadsimta sākuma aizspriedums, ka 50 gados visi ir grumbu izvagotām sejām, veci, neko ne par ko nesaprot un vispār drīz mirs 😀 Tagad ir cita dzīves kvalitāte un sen tā vairs nav. 50 gados lielākā daļa cilvēku izskatās jaunāki, dzīvo aktīvu dzīvi un ar atmiņu arī nav lielāku problēmu, kā 30 gadīgajiem😁
Ja ir laiks un vēlme- tad tikai uz priekšu!