Bērns un mammas saprāta vecums

Vai tu viena taisies ieņemt bērniņu? Jo liekas tā dīvaini, kad runā par savu ego, bet nemaz neņem vērā, ka vīrs varbūt nemaz negrib otru?
Un, vai apzinies, ka bēbītis nav tikai tas pusotrs gads, bet tālāk būs jādzīvo, jāaudzina ar jau lieliem bērniem un to ķibelēm? Vai esi tam gatava? Vai tikai gribas, jo bēbīši ir cute un kas tālāk?
Man liekas, ka, ja domāt par otru, trešo bērnu, tad no sākuma ir jābūt ideoloģijai, ka grib kuplāku ģimeni, nevis tikai paspēlēt "bēbīšos" un atcerēties "jaunās māmiņas" lomu.

Es vnk negribēju vecāko bērnu atstāt bez neviena brāļa vai māsas šajā pasaulē. Man būtu sajūta, ka esmu viņu apzagusi.
Cik tev gadu? Manā apkārtnē pēdējos gados bērni dzimuši virknei 37-42 g.v. sieviešu. Pārsvarā otrie, dažām trešie, kādai pirmais. Daļa gan saka, ka labāk būtu bijis agrāk, t.i., viņas nekādā ziņā nenožēlo, bērni ir ļoti gaidīti, taču vēlāk saprot, ka agrāk būtu labāk, bet senāk tā nedomāja.
Normālām sievietēm tādā vecuma grupā tas parasti ir ļoti apzināts lēmums.

Man bērniem vecuma starpība ir 5 gadi. Tagad ar laika atkāpi paskatoties, šķiet, ka varbūt labāk būtu bijis, ja vēloties kuplu ģimeni, būtu mazāku starpību gādājusi un agrāk. Citādi sanāk, ka skaitot visu kopā, piemēram, vairāk kā 15 gadi gadi aizvadīti kādu vedot uz/no bērnudārzu un attiecīgi visi pasākumi, kas tur notiek; nu jau vairāk kā 18 gadi ir kāds skolnieks u.tt.

Bailes vai drosme saņemties nebija. Bet patiešām nevarēju iedomāties, ka tas viss kopā būs tik grūti, jo vēlējos ne vien audzināt bērnus un būt kopā, bet arī veidot karjeru, studēt, iesaistīties sabiedriskajā darbā. Tad vēl LV - karjeras pārtraukumi bērna kopšanas atvaļinājumu dēļ nereti nozīmē, ka būs jāmeklē cits darbs, jo pat pēc gada var izrādīties - neviens negaida jauno māmiņu atpakaļ.
Vēl tas, ka pie mums nav pieņemts rūpīgi parēķināt, vai vari atļauties vēl vienu bērnu, cik daudz no ienākumiem aizies bērnu vajadzībām. Un šīs vajadzības būs līdz pat brīdim, kad bērni sāks pelnīt paši.

AmieB @ 14.02.2024 20:49

Bailes vai drosme saņemties nebija. Bet patiešām nevarēju iedomāties, ka tas viss kopā būs tik grūti, jo vēlējos ne vien audzināt bērnus un būt kopā, bet arī veidot karjeru, studēt, iesaistīties sabiedriskajā darbā. Tad vēl LV - karjeras pārtraukumi bērna kopšanas atvaļinājumu dēļ nereti nozīmē, ka būs jāmeklē cits darbs, jo pat pēc gada var izrādīties - neviens negaida jauno māmiņu atpakaļ.
Vēl tas, ka pie mums nav pieņemts rūpīgi parēķināt, vai vari atļauties vēl vienu bērnu, cik daudz no ienākumiem aizies bērnu vajadzībām. Un šīs vajadzības būs līdz pat brīdim, kad bērni sāks pelnīt paši.

Man gan šķiet, ka pie mums tieši ir pieņemts pārāk daudz rēķināt. Objektīvi nomērāmais labklājības līmenis pēdējos ~5 gados latviešiem ir vēsturiski augstākais. To gan nevar teikt par dzimstības līmeni. Cita lieta, ka cilvēki pierod pie labuma un mums, kam šobrīd aug bērni, pret bērnu nodrošināšanu materiālā ziņā ir daudz augstākas prasības, nekā bija mūsu vecākiem, kad mēs bijām bērni.

Man otru gribējās, jo pati esmu vienīgais bērns ģimenē. Saprotu, ka ne visiem ir ideālas attiecības ar māsām un brāļiem, bet lielākoties svētkus ar savām ģimenēm kopā svin un vienmēr ir kāds, kuram lūgt palīdzību.
Saņemties baigi nevajadzēja. Ar otro vienmēr vieglāk, jo vairs par visu nav panika, uztver visu vieglāk. Arī visur redzēju zīdaiņus, bet tagad jau zināju, kas gaidāms un pieņēmu to. Tagad, piemeram, zīdaiņus vispār neredzu, ratus neredzu, liekas, ka bērni vairs nedzimst 😁😁
Par darbu runājot, es nebaidītos. Ja esi speciālists, tad darbu ātri atradīsi. Ja esi parasts darbinieks ar standarta nabaga 1200 brutto, tad ar tādu atalgojumu arī ātri vien atradīsi darbu. Vienvārdsakot izvērtē, vai vispār ir ko zaudēt.

Santā interesants raksts ar speciālistu viedokļiem un sieviešu pieredzēm https://www.santa.lv/raksts/berni/jauna-mamina-pec-40-gadiem-par-un-pret-28396/

Kad lasa intervijas ar slavenām sievietēm un jautā, ko dzīvē nožēlo, tad ļoti bieži ir atbilde, ka būtu gribējies vairāk bērnus.
Un kas tad īsti ir padzīvot sev? Ok, bez nakts barošanām, slimošanām, iespējas aizbraukt kur vēlies utt., bet nu es uzreiz atceros vienu kolēģi. Viņai bērni bija izauguši, no vīra izšķīrusies un viņa man vienreiz teica tā: kā man apnicis dzīvot SEV, gribu būt kādam vajadzīga.
Baigi aizķērās šis. Ne velti daudziem pēdējie bērniņi dzimst tad, kad lielākie jau pusaudži.

LuckyStrike @ 15.02.2024 16:21

Kad lasa intervijas ar slavenām sievietēm un jautā, ko dzīvē nožēlo, tad ļoti bieži ir atbilde, ka būtu gribējies vairāk bērnus.
Un kas tad īsti ir padzīvot sev? Ok, bez nakts barošanām, slimošanām, iespējas aizbraukt kur vēlies utt., bet nu es uzreiz atceros vienu kolēģi. Viņai bērni bija izauguši, no vīra izšķīrusies un viņa man vienreiz teica tā: kā man apnicis dzīvot SEV, gribu būt kādam vajadzīga.
Baigi aizķērās šis. Ne velti daudziem pēdējie bērniņi dzimst tad, kad lielākie jau pusaudži.

Es gan teiktu, ka tad tā sieviete nav pašrealizējusies, ja vienīgais, kam saskata jēgu ir rūpe par bērniem. Arī ar vienu bērnu var dzīvot laimīgu ģimenes dzīvi un būt piepildītai. Liekas, ka daudzas pārlieku uzspiež sev un citiem tos vairākus bērnus.

LuckyStrike @ 15.02.2024 16:21

Kad lasa intervijas ar slavenām sievietēm un jautā, ko dzīvē nožēlo, tad ļoti bieži ir atbilde, ka būtu gribējies vairāk bērnus.
Un kas tad īsti ir padzīvot sev? Ok, bez nakts barošanām, slimošanām, iespējas aizbraukt kur vēlies utt., bet nu es uzreiz atceros vienu kolēģi. Viņai bērni bija izauguši, no vīra izšķīrusies un viņa man vienreiz teica tā: kā man apnicis dzīvot SEV, gribu būt kādam vajadzīga.
Baigi aizķērās šis. Ne velti daudziem pēdējie bērniņi dzimst tad, kad lielākie jau pusaudži.

Kura ir teikusi, ka nožēlo un gribēja vairāk bērnus? Nezinu nevienu

Džinga @ 15.02.2024 19:05

Kura ir teikusi, ka nožēlo un gribēja vairāk bērnus? Nezinu nevienu

Anonīmajos forumos ik pa laikam uzduros. Cālī vienā no tēmām bija vairākas, kuras atzina, ka, ja zinātu, cik grūti tas būs, tad negribētu vairāk par 1.
Bēbīšperiods tiešām daudzām aptumšo prātu, jo maldīgi liekas, ka tādā veidā būs attaisnojums sēdēt mājās, paildzināt jaunību, izbaudīt to sākumu vēlreiz, Instagramšicas sev saturu ar to uztur, ražojot vienu pēc otra, lai tikai ir topā. Bet kā jau te minēja, bēbītis ātri izaug un jau no 3 gadiem ir tas mazais bērns, kuram augot pieaugs radziņi un tālāk jau būs liels bērns, tad tīnis, jaunietis. Visus tos gadus, izņemot dažus pirmos, bēbītis vairs nekāds nav. Tad padomājiet labi, ko jums vajag - lielāku ģimeni vai arī apmierināt savu egoismu?
Un ap 40 uzrodas tie mazie tad, kad pirmie jau lieli ne jau tāpēc lielākoties, ka sailgojas pēc bēbīša, bet gan tāpēc, ka ar kontracepciju tādām bieži kaut kas noiet greizi, jo sākas pirmie klimaksa disbalansi hormonos, kas arī rada to nestabilitāti.

TinceD @ 15.02.2024 19:27

Anonīmajos forumos ik pa laikam uzduros. Cālī vienā no tēmām bija vairākas, kuras atzina, ka, ja zinātu, cik grūti tas būs, tad negribētu vairāk par 1.
Bēbīšperiods tiešām daudzām aptumšo prātu, jo maldīgi liekas, ka tādā veidā būs attaisnojums sēdēt mājās, paildzināt jaunību, izbaudīt to sākumu vēlreiz, Instagramšicas sev saturu ar to uztur, ražojot vienu pēc otra, lai tikai ir topā. Bet kā jau te minēja, bēbītis ātri izaug un jau no 3 gadiem ir tas mazais bērns, kuram augot pieaugs radziņi un tālāk jau būs liels bērns, tad tīnis, jaunietis. Visus tos gadus, izņemot dažus pirmos, bēbītis vairs nekāds nav. Tad padomājiet labi, ko jums vajag - lielāku ģimeni vai arī apmierināt savu egoismu?
Un ap 40 uzrodas tie mazie tad, kad pirmie jau lieli ne jau tāpēc lielākoties, ka sailgojas pēc bēbīša, bet gan tāpēc, ka ar kontracepciju tādām bieži kaut kas noiet greizi, jo sākas pirmie klimaksa disbalansi hormonos, kas arī rada to nestabilitāti.

Es jautāju par tām daudzajām slavenībām, kas to esot teikušas

Liekas, ka daudzas pārlieku uzspiež sev un citiem tos vairākus bērnus.

Piekrītu ļoti, jo sabiedrībā slavē un akcentē pārsvarā ko? Nejau viena bērna mamas, kas uzaudzināja bez tēva palīdzības bērnu,bet slavē tikai supermammas kas audzina 4 bērnus vienas pašas.

Audzināt 4 vienai lielākajā daļā gadījumu būs krietni grūtāk kā 1 vienai.
Audzināt bērnu vienai vispār nav labākā ideja, protams, saprotu, ka "tā sanāca". Turklāt šķiet tas nav autores gadījums.