Ātri apprecas pēc izšķiršanas

Justīne123 @ 13.02.2024 15:45

Aizdomājos par tiem cilvēkiem, kas ilgstoši bija attiecībās un neprecējās, bet, kad izšķīrās, tad satiekot jaunu cilvēku ātri aprecējās.
Kādas ir Jūsu domas, kāpēc tā notiek? ?

Es domāju, ka tur viss ir banāli vienkārši. Ja kopā būšanas laikā cilvēki tomēr jūt, ka nav īstais ko vēlas. Pārsvarā gan viena no pusēm ar domu nu ir, ir labāk lai ir kaut kas nekā nekas, parasti otra puse ir tā kura baigi mīl. Tad pašķirās un izjūt to mīlestību un prec nost.

Jā arī manā ģimenē bija šāda situācija.
Nodzīvoja pāris 10 gadus, ne bērnu, ne bildinājuma, nekādi kopīpašumi, izšķīrās, sieviete pelnīja naudu, ceļoja, baudīja dzīvi, a vīrietis pirmajā gadā apprecējās.
Vīrieša ģimene bija nesaprašanā par šo gājienu, vēl jo vairāk kāzas bija slepenas, neviens nebija lietas kursā.

Es esmu daudz arī to dzirdējusi jā - varbūt, kad Tu zini, tad Tu zini. Diemžēl, Tu nevari zināt, ka kādreiz satiksi to, par kuru zini 100% un tikmēr samierinies ar kaut ko, kas, protams, nav taisnībi ne pret vienu pusi. Es 40 gadus kategoriski neprecējos, bet es arī neveidoju ģimeni un kopējus īpašumus. Es uzskatu, ka nevar būt nopietni attiecībās uz pusi. Ir arī tādi cilvēki, kam tas ir kā lāsts - visi bijušie/ās pēc šķiršanās pēkšņi atrod "īstos".

Man gluži nebija tieši šāds stāsts, bet no pieredzes varu teikt, ka vienkārši jāsatiek savs īstais cilvēks. Iepriekšējās attiecībās nekad negribēju pat dzirdēt par precībām, bērniem, kopēju īpašumu, jo biju jauna un attiecības īsti līdz galam neapmierināja, bet tajā brīdī jau to nesapratu. Viņam ļoti šķita, ka ar laiku mans viedoklis pieskaņosies viņējam, bet tomēr nekas nemainījās un labi, ka beigās arī izšķīrāmies. Tagad, atskatoties uz kopā pavadīto laiku, saprotu, ka mums vienkārši nebija "pa ceļam".
Dzīvē sagadījās tā, ka pēc ne pārāk ilga laika sāku dzīvot kopā ar savu, nu jau tagadējo, vīru (mēs gan bijām draugi vairākus gadus, bet neko romantisku ar viņu pirms tam neiztēlojos). Kaut kā uzplauka jūtas, sirsniņa ietrīcējās, un jau dažus mēnešus vēlāk sapratu, ka nenormāli viņu mīlu un gribētu būt viņa sieva. Toreiz jau sākām par to runāt, bet tomēr ar prātu sapratām, ka nav pats saprātīgākais lēmums. Beigās 5 gadus vēlāk uztaisījām kāzas. Bet ne par to stāsts - ja ir īstais cilvēks, tad to vienkārši jūt. Arī ja iepriekš nemaz nav gribējies precēties. ☺

1. Savā apkārtnē tādus tikpat kā nezinu, par tādiem lasu te internetā.
2. Vēl jau variants, it sevišķi, tāds iespaids rodas, skatoties uz vīriešiem, ka cilvēks sasniedzis precību vecumu, zināmu briedumu. Manā apkārtnē ļoti labprāt precas vīrieši pēc 30, kuriem nav bērnu no iepriekšējām attiecībām. Ļoti ātri apprecas, ja vīrietim jau ap 40 un nav bērnu no iepriekšējām attiecībām.
Šis ar vīriešiem pēc 30 gan nenostrādāja dažām man zināmām sievietēm ap 35, kuras gribēja apprecēties ar 3-4 gadus jaunākiem vīriešiem, kuriem nav bērnu. Vīriešiem nebija ne vainas, bet attiecības pajuka pēc 1-2 gadiem. Taču pārējos man zināmajos gadījumos šī likumsakarība ir nostrādājusi.
3. Vēl zinu tādu variantu. Draudzene stāstīja par kādu savu draudzeni, kura savam puisim bija izvirzījusi nosacījumu- ja līdz attiecību 10 gadu jubilejai nebūs bildinājuma, viņa škirsies. Tuvu termiņa beigām saņēma bildinājumu. Viņiem tobrīd bija 32. Drīz arī apprecējās.

Man šādā reizē šķiet, ka ir 2 varianti.
1. Ātri ātros jaunu plāksteri un apprecas tas, kurš tika sāpināts un vēlas visiem pierādīt kaut ko
2. Satiki savu īsto un, ko gan daudz tur gaidīt.
Dažreiz gadās vecajās attiecībās iestrēgt, kur nekas neveidojas.

Visdrīzāk tāpēc, ka visu laiku zināja, ka blakus nav tas īstais cilvēks, taču bija vajadzīga drošības sajūta, jo bija bailes no vienatnes.

Ja attiecībās kādam ir svarīgi precēties, tad arī precas. Ja nevienam vai kādam no abiem tas nav svarīgi, tad neprecas. Viss vienkārši. Nesaprotu, kāpēc tieši laulība ir kaut kāds milestone, kas noteikti ir jāsasniedz? Kas tieši no tā mainās? Laulību apliecība arī nav nekāda attiecību garantija. Ceļas Tava sievietes vērtība, ka kāds ir gribējis ar Tevi precēties? Tiešām nekad neesmu sapratusi šo haipu un arī neesmu nekad bijusi precējusies, jo man tas vnk nekad nav bijis īpaši svarīgi. Ar draugu esam par to runājuši, bet tā kā nekādu motivāciju par šo nejūtam, mūsu attiecībās nekas no tā nemainītos, tad arī neprecamies.

Ja nevienam vai kādam no abiem tas nav svarīgi, tad neprecas.

Ne vienmēr. Nereti precas jo otrs grib un tas kurš ne īpaši tomēr piekāpjas.

Nesaprotu, kāpēc tieši laulība ir kaut kāds milestone, kas noteikti ir jāsasniedz?

Laulība ir statuss sabiedrībā un līdz ar to nāk daži labumi kā sievai. Un nē, es nerunāju par mantas dalīšanu.

SarmaD @ 13.02.2024 19:31

Ne vienmēr. Nereti precas jo otrs grib un tas kurš ne īpaši tomēr piekāpjas.
Laulība ir statuss sabiedrībā un līdz ar to nāk daži labumi kā sievai. Un nē, es nerunāju par mantas dalīšanu.

Piemēram, kad runā par savu vīrieti, var ievērot valodas ekonomijas principu: vairs nekāda “otra pusīte”, “partneris”, “draugs”, ne “dzīvesbiedrs” vai “manējais” 😂😂

Diabolus @ 13.02.2024 19:54

Piemēram, kad runā par savu vīrieti, var ievērot valodas ekonomijas principu: vairs nekāda “otra pusīte”, “partneris”, “draugs”, ne “dzīvesbiedrs” vai “manējais” ??

Jā. Man vel pašai nav pretenziju pret "manējais/manējā". Tas vel skan tā piesaistīti.

Piekrītu gandriz katram komentāram, kas te rakstīts. Arī biju attiecībās, kurā mani mīlēja, bet es nē. Visi no malas teica, ka man tik labs vīrietis blakus utt., viņš tiktiešām bija gādīgs, bildināja mani, bet es zināju, ka tāpat izšķiršos, jo tas nav mans īstais cilvēks. Par laimi nebiju tāda nekauņa, lai sāktu krāpt vai meklēties attiecībās esot. Izšķīros un aizgāju dzīvot viena pati. Pēc dažiem mēnešiem iepazinos ar savu tagadējo vīru, un tur uzreiz bija skaidrs, ka ir īstais cilvēks, tāpēc ilgi garumā nevilkām un devāmies pie altāra. Kāpēc biju kopā ar ex, ja jau nemīlēju? Nu tā diemžēl dzīvē notiek, bet es neko nenožēloju, abi daudz ko ieguvām un iemācījāmies tajās attiecībās.

Almea @ 13.02.2024 20:09

Piekrītu gandriz katram komentāram, kas te rakstīts. Arī biju attiecībās, kurā mani mīlēja, bet es nē. Visi no malas teica, ka man tik labs vīrietis blakus utt., viņš tiktiešām bija gādīgs, bildināja mani, bet es zināju, ka tāpat izšķiršos, jo tas nav mans īstais cilvēks. Par laimi nebiju tāda nekauņa, lai sāktu krāpt vai meklēties attiecībās esot. Izšķīros un aizgāju dzīvot viena pati. Pēc dažiem mēnešiem iepazinos ar savu tagadējo vīru, un tur uzreiz bija skaidrs, ka ir īstais cilvēks, tāpēc ilgi garumā nevilkām un devāmies pie altāra. Kāpēc biju kopā ar ex, ja jau nemīlēju? Nu tā diemžēl dzīvē notiek, bet es neko nenožēloju, abi daudz ko ieguvām un iemācījāmies tajās attiecībās.

Lasu un tīksminos. “Nebiju nekauņa… bet zināju, ka tāpat izšķiršos” 😂😂

SarmaD @ 13.02.2024 19:31

Ne vienmēr. Nereti precas jo otrs grib un tas kurš ne īpaši tomēr piekāpjas.
Laulība ir statuss sabiedrībā un līdz ar to nāk daži labumi kā sievai. Un nē, es nerunāju par mantas dalīšanu.

Nu to arī saku, ka vismaz vienam tā precēšanās ir ļoti aktuāla, tad arī precas. Reizēm arī abiem ir aktuāla. Bet ja nav nevienam, tad neprecas. Iemesli gan var būt katram savi, kam neinteresē precēšanās, kam liekas, ka nav īstais tomēr u.c.
Bet kādi labumi nāk kā sievai? 🧐 Mēs vēl esam jauni, ar ārstiem slimnīcā nav jākomunicē vēl. Kopīgu bērnu arī nav.

Elemelekaramele @ 14.02.2024 08:34

Nu to arī saku, ka vismaz vienam tā precēšanās ir ļoti aktuāla, tad arī precas. Reizēm arī abiem ir aktuāla. Bet ja nav nevienam, tad neprecas. Iemesli gan var būt katram savi, kam neinteresē precēšanās, kam liekas, ka nav īstais tomēr u.c.
Bet kādi labumi nāk kā sievai? ? Mēs vēl esam jauni, ar ārstiem slimnīcā nav jākomunicē vēl. Kopīgu bērnu arī nav.

Teorētiski - mantošanas tiesības viena partnera nāves gadījumā.
Ja neesat precējušies, tad aizgājēja mantu mantotu aizgājēja vecāki, nevis partneris, ar kuru aizgājējs dzīvoja nereģistrētā kopdzīvē.
Ja ir kopīgi bērni, tas zināmā mērā atrisina šo situāciju. Viena partnera nāves gadījumā, ja nav noslēgta laulība, visu manto bērns/-i.
Vēl starp laulātajiem ir pieļaujami lielāki (jebkura lieluma) dāvinājumi, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai tā būtu māja, laba automašīna, vai lielāka naudas summa. Šo gan daļā gadījumu cilvēki mēdz vienkārši apiet. Visos gadījumos to nevar apiet.

law7 @ 14.02.2024 09:44

Teorētiski - mantošanas tiesības viena partnera nāves gadījumā.
Ja neesat precējušies, tad aizgājēja mantu mantotu aizgājēja vecāki, nevis partneris, ar kuru aizgājējs dzīvoja nereģistrētā kopdzīvē.
Ja ir kopīgi bērni, tas zināmā mērā atrisina šo situāciju. Viena partnera nāves gadījumā, ja nav noslēgta laulība, visu manto bērns/-i.
Vēl starp laulātajiem ir pieļaujami lielāki (jebkura lieluma) dāvinājumi, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai tā būtu māja, laba automašīna, vai lielāka naudas summa. Šo gan daļā gadījumu cilvēki mēdz vienkārši apiet. Visos gadījumos to nevar apiet.

Visi tā saucamie labumi parādās, kad kāds atmet pedāļus, līdz tam nekādu labumu nav. Dāvinājumi? Jēga no dāvinājumiem, ja tāpat šķiroties jādala vai arī ja tos šķiroties var teorētiski attiesāt😁

JekaterinaKaterina @ 14.02.2024 20:29

Visi tā saucamie labumi parādās, kad kāds atmet pedāļus, līdz tam nekādu labumu nav. Dāvinājumi? Jēga no dāvinājumiem, ja tāpat šķiroties jādala vai arī ja tos šķiroties var teorētiski attiesāt?

1. Saņemtie dāvinājumi šķiroties nav jādala, vismaz ne normālā gadījumā.
2. No nāves neviens nav pasargāts, t.sk., no pāragras. Tādēļ vēlams, lai tādā gadījumā viss būtu kārtībā. Starp citu, bērns ir mantinieks kopš ieņemšanas brīža. Daļai nelaulāto tas ir risinājums.

law7 @ 14.02.2024 20:33

1. Saņemtie dāvinājumi šķiroties nav jādala, vismaz ne normālā gadījumā.
2. No nāves neviens nav pasargāts, t.sk., no pāragras. Tādēļ vēlams, lai tādā gadījumā viss būtu kārtībā. Starp citu, bērns ir mantinieks kopš ieņemšanas brīža. Daļai nelaulāto tas ir risinājums.

Nu, baņķieris O.F. gan pat auskarus un gredzenus tiesas ceļā prasa atpakaļ no ex sievas, tā ka........

JekaterinaKaterina @ 14.02.2024 20:40

Nu, baņķieris O.F. gan pat auskarus un gredzenus tiesas ceļā prasa atpakaļ no ex sievas, tā ka........

Cik var spriest pēc publiski pieejamās informācijas, tur ir (likumā) noteikts pamats to prasīt. Vismaz prasītājs tā uzskata. Tas nenozīmē, ka tā var atprasīt jebkuru dāvinājumu.

JekaterinaKaterina @ 14.02.2024 20:40

Nu, baņķieris O.F. gan pat auskarus un gredzenus tiesas ceļā prasa atpakaļ no ex sievas, tā ka........

Nu tak Fiļam viss pareizi ir pierādāma rupja nepateicība! Tāpat kā Gobzis mātes māju uzdāvināto Kristai pieprasa atpakaļ par rupju nepateicību. Tādēļ jau tikai Gobža māte vēl nav uz ielas izlikta un pret Kristu laikam kaut kas ierosināts!