Vienreiz uztaisīju skandālu par to, ka vīrs ir sapūties par to, ka viņam bija darba dienas vidū jāieved mani lielveikalā, kur man vajadzēja nopirkt cimdus un vēl Drogās ieskriet, lai gan sākumā bija runāts, ka mani tikai ātri uz vienu kantori vajadzēs aizvest, nevis vēl uz lielveikalu 😀 Bet šis lielveikalā kļuva sapūties un kad prasīju, kas par vainu, sāka pukstēt. Es uzsprāgu. Paliku dusmīga, jo nu kā var būt tik neiejūtīgs, veikals blakus pie tā kantora, es bez savas mašīnas, un man normālu cimdu nav, rokas salst, ārā ziema, un Drogas tak ir pie reizītes. Vīrs ļoti, ļoti man lūdza piedošanu, bet es kopš tās reizes cienu viņa laiku (viņam ir nenoteikts darba grafiks, bet pašam ir svarīgi turēt sevi plus mīnus konkrētā darba režīmā no pirmd. līdz piektd.), un par tādiem s**iem nestrīdamies vairs.
Attiecību sākumā mēdzām bieži par pilnīgiem sīkumiem aizsvilties, bet tad sapratām, ka abiem tāds piekasīgs raksturiņš, tāpēc apzinoties, ka strīdi mums nepatīk, vienkārši vairs pat necenšamies pierādīt savu taisnību par kkādiem niekiem, un mājās miers.
Par salātiem.. ja es būtu nogurusi un man nebūtu superlabs garīgais, arī tāda vīra rīcība varētu uzkrist uz nerviem, jo ir jau tā bišķi egoistiski apēst visu, visu, neiedomājoties, ka Tu gan jau sev uz darbu to esi sataisījusi. Varēja pajautāt vispirms. Bet nu jā, tas tiešām sīkums, jāpriecājas, ka viņam tik ļoti garšoja Tevis gatavots ēdiens. Noteikti redzot, ka dabūji speciāli jaunu ēdienu sev taisīt, viņš būs aizdomājies, un nākamreiz tā vairs nedarīs.
3020
