Vai uzņematies atbildību par savu dzīvi?

Laikam vienmēr esmu dzīvojusi tā, ka pieņemu to, ka viss ir no manis atkarīgs. Protams, notiek lietas, kuras nevaru ietekmēt, bet tāpat pēc tam apdomāju ko tas nozīmē, ko man būtu jāpamaina sevī.
Nezinu, kur tas mani ir novedis, nav ne jausmas vai šī dzīves uztvere ir “vainīga” pie tā, kur esmu, vai kaut kas cits. 😀

Tieši vai netieši apkārtējie ietekmē manu dzīvi, aktīvi piedalos šajā mijiedarbībā 🤣 bet galvā turu domu, tā it kā es būtu pavisam viena. Tas man palīdz sasniegt to, ko gribu ātri

Ikviens pieaugušais zina, ka neviens cits atbildību par viņa dzīvi neuzņemsies. Mana dzīve ir tikai manās rokās un neviens uz paplātes nepasniegs naudu, karjeru, izglītību, utt. Es strādāju un cenšos, lai sasniegtu to, ko vēlos.

Jā.. pie visām dzīves problēmām esi vainīgs Tu pats. Es arī dzīvoju pēc šādas filozofijas. Tsk. neticu depresijai.

Lielā mērā cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība, uz kurieni viņš/ viņa virzās, tomēr nenoliegšu, ka personu ietekmē arī tas, no kādas ģimenes, vides nācis. Arī ģeogrāfiskie, ekonomiskie, šobrīd pat ģeopolitiskie apstākļi atsevišķas sabiedrības grupas ietekmē.
Uzskatu, ka visu izplānot dzīvē tāpat nevar, reizēm cilvēkiem ir kaut kādas ieceres, bet apstākļi maina visu, vai liek nogaidīt..

Par to, ka depresija neeksistē, un to, ka citas psiholoģiskas problēmas arī neeksistē, man pat negribas lasīt šādu absurdu. Visiem, kuriem šķiet, ka tas ir izdomājams. Ar steigu iesaku izglītoties un tādu huiņu neizplatīt tālāk.

Laumene @ 03.08.2023 23:14

Lielā mērā cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība, uz kurieni viņš/ viņa virzās, tomēr nenoliegšu, ka personu ietekmē arī tas, no kādas ģimenes, vides nācis. Arī ģeogrāfiskie, ekonomiskie, šobrīd pat ģeopolitiskie apstākļi atsevišķas sabiedrības grupas ietekmē.
Uzskatu, ka visu izplānot dzīvē tāpat nevar, reizēm cilvēkiem ir kaut kādas ieceres, bet apstākļi maina visu, vai liek nogaidīt..

Precīzi.

Viens no paradumiem ir tāds, ka cilvēkam pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un pats ir 100% atbildīgs par visu kas ar viņu notiek, nevis ārējie apstākļi

Tā jau arī ir. Kā jau te minēja, jāiet, jādara, jācīnās, lai būtu viss ko dzīvē vēlamies, neviens uz paplātes nenoliks. Gribi dzīvot savā mājā, būs jāiekrāj tai pirmajai iemaksai un tas kredīts jāņem. Gribi attiecības, ej uz randiņiem, ej cilvēkos, rūpējies par sevi. Mājās sēžot neviens virsū neuzskries.
Un tā varētu turpināt par jebko.

Aldis30 @ 03.08.2023 22:59

Jā.. pie visām dzīves problēmām esi vainīgs Tu pats. Es arī dzīvoju pēc šādas filozofijas. Tsk. neticu depresijai.

Par depresiju -
Es kādreiz arī domāju, ka tas ir tikai tāds slikts periods dzīvē un sliktāks garstāvoklis kādu laiku. Līdz man diagnosticēja depresiju vieglā formā. Zāles nedzēru, bet palīdzēja psihoterapeita sesijas. Un labi, ka tā. Protams, nācās ar sevi ļoti strādāt, visādas pagātnes traumas vilkt ārā un dziedēt. Tas nav viegli.

Domāju, ka pa lielam paši esam savas dzīves noteicēji, bet nevar noliegt faktu, ka ļoti daudz ir atkarīgs no apkārtējās vides, kurā cilvēks ir uzaudzis. Piemēram, nevar gribēt lai bērns, kurš nāk no dziļu lauku dzērāju vides, kļūtu par prezidentu. Protams, viņš var sisties, darīties un kļūt par prezidentu, bet parasti, šādā vidē uzaugot cilvekam dzīvē ir pavisam citas prioritātes - pirmais, vispār tikt ārā no tā apburtā loka un iegūt dzīvē kādu stabilitāti.
Tāpēc uz to tomēr skatos no divam pusēm. Cilvēks, kuram pusi dzīves bijis jācīnās ar iekšējām traumām, reizēm vnk nav kapacitātes cīnīties ar vēl ko citu, lai kaut ko sasniegtu. Ja tev visu bērnību teikts, ka esi nevajadzīgs muļķis, diez vai izaugsi ar pašapziņu, kas ļaus tev sasniegt milzu mērķus un vispār noticēt, ka šādi mērķi tev pa spēkam.

Cik nu var tik daudz ir pašam jādara lai uzlabotu un uzturētu veselību. BET... Ir tik daudz slimību kuras rodas vienalga cik ļoti centies. Ir tik daudz slimību kurām nav zāļu vai iespējas tās apstādināt. Ir tik daudz slimību ar kurām piedzimst un cilvēks tās nav izvēlējies. It īpaši smagi ir skatīties uz bērniem kuri saslimst ar neārstējamām slimībām.
Cilvēki domā ka tiem ir brīva griba veselības ziņā, bet tā visa ir laimes spēle.
Teiksim vīram kolēģe 35.gadi nomira komandējuma laikā no ar aneirismu. Pirms tam viņa maijā noskrēja pusmaratonu, ēda veselīgāk kā visi citi, nekādi junk food utt. Pirms tam bija uz OVP kur jānodod asins analīzes, ekg un citas pārbaudes. Tur viss ideāli. Aneirisima par sevi nedod ziņu, bet tāpēc jau visi neskriesim uz galvas CT, jo uz visām slimībām nav iespējams pārbaudīties. Viņa taču darīja visu vai ne? Bet tāpat nomira 10 sekunžu laikā, tik jauna.
Un mentālās slimībās. Tas arī neizvēlas, tas var būt daudzos gadījumos iedzimtas vai bērnības traumu radītas. Tik daudz kas ir atkarīgs no vides un kā palaimējās.

Piekrītu 100% un uzskatu, ka katram pašam ir jāuzņemas līderība par savu dzīvi. Un tā vispār ir svarīgākā mācība, ko mācīt bērniem.
Protams, ir ārkārtēji apstākļi, nejaušības, slimības, negadījumi, problēmas utt. - par to nav runa. Bet kā tikt ar to galā, kā veidot un virzīt savu dzīvi - viss ir pašu rokās.
Un pie šīs tēmas tātad arī besī cilvēki ņauduļi, kam liekas, ka kāds cits (ģimene, valsts, sabiedrība) viņiem ir kko parādā

Apple of my eye @ 04.08.2023 10:23

Piekrītu 100% un uzskatu, ka katram pašam ir jāuzņemas līderība par savu dzīvi. Un tā vispār ir svarīgākā mācība, ko mācīt bērniem.
Protams, ir ārkārtēji apstākļi, nejaušības, slimības, negadījumi, problēmas utt. - par to nav runa. Bet kā tikt ar to galā, kā veidot un virzīt savu dzīvi - viss ir pašu rokās.
Un pie šīs tēmas tātad arī besī cilvēki ņauduļi, kam liekas, ka kāds cits (ģimene, valsts, sabiedrība) viņiem ir kko parādā

Tas ir padomju laika uzskats, kas velkas līdzi. Mūsu vecākiem un vecvecākiem tika skolās skalota ideja, ka Tu pats neko nevari izlemt, ka viss ir slikti un nāks valdība un Tevi glābs. Tāpēc jau ir mūsdienās tik daudz omju, kas pie katras problēmas skrien un slēdz iekšā TV, radio, lai klausītos, kas viņiem ir jādara. Jo viņi tā ir audzināti, ka Tev kāds pateiks priekšā, kas un kad Tev jādara, Tu tikai ej uz darbu, strādā un kad kaut kas būs jādara vai kaut kas notiks, Tev pateiks kā jārīkojas. Un loģiski, ka viņi to māca tālāk, bieži vien ne apzināti. Un tas pārnesas ne tikai uz valstiskām problēmām, bet uz jebkuru dzīves sīkumu. Cilvēki gaida, kas kāds viņiem pateiks priekšā. Tāpēc influenceriem ir tik viegli cilvēkus ietekmēt, viņi pie tā ir pieraduši. Un cilvēki var pēc tam sūdzas, ka redz es nopirku produktu, ko Tu reklamēji un ir tā vai šitā. Kaut arī izvēle pirkt vai nepirkt ir katra paša, neviens taču nespieda. Bet esam pieraduši paši nedomāt un tad kādu vainot par savām izvēlēm.

Tai pat laikā es piekrītu, ka ir apstākļi, kas ietekmē mūsu dzīvi gribot, negribot. Mums visiem nav viens sākumpunkts, lai varētu kādu nosodīt. Kā jau augstāk minēts piemērā par cilvēku no dzērāju ģimenes, tāpat arī jau blakus tēmā pieminētais liekais svars. Ja meitene A un meitene B reizē izlemtu, ka grib būt modeles, bet meitenei A ir liekais svars, tad loģiski, ka meitene B šo sapni sasniegs ātrāk, jo meitenei A vēl pirms tam jāzaudē svars. Vai arī jaunietim no turīgas ģimenes, kuram vecāki nopērk dzīvokli, bus vieglāk sakrāt mašīnai. Salīdzināt un nosodīt var tikai identiskus cilvēkus vienādos apstākļos, bet dzīvē tāds stāvoklis neeksistē, tāpēc nosodīt nevar nevienu. Bet aizdomāties par to, cik daudz no mūsu dzīves ir mūsu pašu izvēles un cik daudz ir apstākļu dēļ, vajadzētu mums katram.

Tā gandrīz arī ir. Ne pavisam, bet gandrīz. Pamatus savai dzīvei tu liec pats, bet cik ātri un veiksmīgi kaut kas notiek, tas jau atkarīgs arī no ārējiem faktoriem.

Runājot par S.Koveja grāmatu - man tāda mājās ir bijusi, bet tā arī nekad neesmu to izlasījis. Ir būts uz S.Koveja lekciju RTU un labi zinu grāmatas saturu...
Bet par atbildību...
Jau sākot no vidusskolas, esmu centies uzņemties atbildību. Parastā vidusskolā jauniešus baksta un ar mācību vielu cenšas salauzt raksturu, izskalot smadzenes, piedevām vēl tekalē pakaļ, kamēr arodskolā esi atbildīgs pats par saviem rezultātiem, bet esi arī izvēlējies to kas tuvāk sirdij...
Lai arī pats izvēlējos kur mācīties, varu pateikt, atbildību par savu dzīvi var uzņemties tik tas, kurš pilnībā kontrolē sevi t.i. nav atkarīgs no substancēm, citu cilvēku viedokļiem, kontrolē ēšanu, savas seksuālās tieksmes (apzinoties, ka pašapmierināšanās ir nevajadzīga atkarība) un sex ir tik bērnu radīšanai. Mans ķermenis un prāts nav mana dvēsele.
Tas, kas to visu kontrolē ir ļoti spēcīgs - tuvs Dievam un spēj ietekmēt notikumus savā apkārtnē vai pat plašāk. Tāds cilvēks ir ar lielu magnētismu, taču mērķu sasniegšanai vajag manifestēt ar prātu un pasauli ietekmē lielas cilvēku kopas un vecāki, radinieki un arī citi indivīdi.

YaeMiko @ 04.08.2023 06:40

Cik nu var tik daudz ir pašam jādara lai uzlabotu un uzturētu veselību. BET... Ir tik daudz slimību kuras rodas vienalga cik ļoti centies. Ir tik daudz slimību kurām nav zāļu vai iespējas tās apstādināt. Ir tik daudz slimību ar kurām piedzimst un cilvēks tās nav izvēlējies. It īpaši smagi ir skatīties uz bērniem kuri saslimst ar neārstējamām slimībām.
Cilvēki domā ka tiem ir brīva griba veselības ziņā, bet tā visa ir laimes spēle.
Teiksim vīram kolēģe 35.gadi nomira komandējuma laikā no ar aneirismu. Pirms tam viņa maijā noskrēja pusmaratonu, ēda veselīgāk kā visi citi, nekādi junk food utt. Pirms tam bija uz OVP kur jānodod asins analīzes, ekg un citas pārbaudes. Tur viss ideāli. Aneirisima par sevi nedod ziņu, bet tāpēc jau visi neskriesim uz galvas CT, jo uz visām slimībām nav iespējams pārbaudīties. Viņa taču darīja visu vai ne? Bet tāpat nomira 10 sekunžu laikā, tik jauna.
Un mentālās slimībās. Tas arī neizvēlas, tas var būt daudzos gadījumos iedzimtas vai bērnības traumu radītas. Tik daudz kas ir atkarīgs no vides un kā palaimējās.

nomira, jo bija izpildījusi savu...Nāve nav beigas, bet gan daļa no procesa... Tāpat arī vakcīnas pētījums nekad nav bijis publicēts... Un ko var runāt par atbildību, ja kāds bija spiests vakcinēties ar substanci, kuras ietekme nav pārbaudāma!