Mobings ģimnāzijās, vai taisnība?

Ja tev tur ir iespēja uzsākt mācības, kādēļ domā, ka tu varētu neatbilst kaut kādiem kritērijiem?
Man zināmie jaunieši, kuri šobrīd tur mācās, par savām skolām izsakās labi, un tās ir labākas par viņu iepriekšējām "parastajām" skolām.

Vari uzrakstit pm, ir par visam ko nokomentet.

Savva @ 19.05.2023 10:10

Vari uzrakstit pm, ir par visam ko nokomentet.

paldies, uzrakstīju!

law7 @ 19.05.2023 09:11

Ja tev tur ir iespēja uzsākt mācības, kādēļ domā, ka tu varētu neatbilst kaut kādiem kritērijiem?
Man zināmie jaunieši, kuri šobrīd tur mācās, par savām skolām izsakās labi, un tās ir labākas par viņu iepriekšējām "parastajām" skolām.

Tieši par to baidos - ir viedoklis, ka visi, kas nokārto iestājeksāmenu ar atbilstošu punktu skaitu, lai klasificētos uzņemšanai, atbilst vispārinātiem kritērijiem, t.sk. "tiks galā". Atbildot uz paredzamo jautajumu - kādēļ ne parastā vsk, tadēļ, ka minetajas ğimnazijās ir macību bloki, kas piesaista!
Bet ir stiprās un vājās puses un ir skolu iekšēja vide, kas atbalsta un palīdz, bet ir dzirdēti piemēri, kas salauž emocionāli. Tadēļ jautāju.

Manā gimnazija, kas nebija Rīgā, arī bija mobings gan pret mani, gan pret citiem, kuriem nebija “bara instinkts “. Dīvaini ir tas, jo tomēr gimnāzija ir prestižāka daudz par “amateni un vakareni “.

Par Āgenskalna ģimnāziju privāti esmu dzirdējusi, ka esot milzīgs spiediens no skolotājiem, ļoti liela pārslodze un stress. Bet no tiem, kam tiešām ir augstas darba spējas, neko tik radikālu neesmu dzirdējusi. Domāju, ka atkarīgs no tā, vai esi gatava garām darba stundām un panes zināmu spiedienu.
Principā labākie tāpat nolasās 1. ģimnāzijā, bet pārējās - tie centīgākie.

Viena mana māsa mācījās ĀVĢ un otrā 3.ģimnāzijā. Abās ir šausmīgs spiediens, jo tev taču ir jāuztur skolas reitingi. Parastajā vidusskolā atzīmēs viņam bija 9-10 bez īpašas mācīšanās. Aizejot uz ģimnāziju tur varēja visu vakaru nosēdēt pie grāmatām un saņemt 7,max 8.Skolotāji var izsmiet klases priekšā. Bija bija viena kura apsmēja pat par apģērbu, gan jau viņa tur vēl strādā, jo tādi parasti nekur nepazūd. Arī direktorei vismaz ĀVĢ toreiz patika pasākumos saukt statistiku un nosaukt labāko skolēnu vārdus un tad beigās pateikt klasi kurai ir viszemākie reitingi.
Vai mācīšanās ģimnāzijā ko dod priekš tālākās dzīves? Nedomāju,jo stājoties universitāte tā pat skatās vidējo atzīmi un varbūt kaut kādu eseju vai iestājpārbaudījumu.

Stājoties universitatē, skatās CE rezultātus. Grozies kā gribi, visvairāk jauniešu, kuri uzrāda augstus rezultātus CE, nāk no labākajām valsts ģimnāzijām.

YaeMiko @ 20.05.2023 06:14

Viena mana māsa mācījās ĀVĢ un otrā 3.ģimnāzijā. Abās ir šausmīgs spiediens, jo tev taču ir jāuztur skolas reitingi. Parastajā vidusskolā atzīmēs viņam bija 9-10 bez īpašas mācīšanās. Aizejot uz ģimnāziju tur varēja visu vakaru nosēdēt pie grāmatām un saņemt 7,max 8.Skolotāji var izsmiet klases priekšā. Bija bija viena kura apsmēja pat par apģērbu, gan jau viņa tur vēl strādā, jo tādi parasti nekur nepazūd. Arī direktorei vismaz ĀVĢ toreiz patika pasākumos saukt statistiku un nosaukt labāko skolēnu vārdus un tad beigās pateikt klasi kurai ir viszemākie reitingi.
Vai mācīšanās ģimnāzijā ko dod priekš tālākās dzīves? Nedomāju,jo stājoties universitāte tā pat skatās vidējo atzīmi un varbūt kaut kādu eseju vai iestājpārbaudījumu.

Učenes,kura izsmej bērnus par viņu apģerbu,vārdu studijā!
Kā man riebjas šitas vecās padomju laiku blozgas,kuras iedomājušās no sevim nez ko. Dažbrīd jābrīnās,ka bērni vēl iet uz skolu,ko reizēm nākas dzirdēt par skolotāju rīcību😱

Absolvēju Rīgas Valsts 2. ģimnāziju pirms 7 gadiem. Bez minstināšanās varu apgalvot, ka pāriešana uz šo mācību iestādi no mazpilsētas vidusskolas bijis viens no dzīves labākajiem lēmumiem. Ir morāli jāgatavojas tam, ka brīvais laiks būs ierobežots: mājas darbu sagatavošana nākamajai dienai parasti aizņēma 3-4 stundas, dažos priekšmetos bija jāraksta referāti, kas pielīdzināmi augstskolas 1. kursa līmenim, un mācības nereti beidzās ap plkst. 16:00. Teju visiem atzīmes 10. klasē strauji kritās: atceros, ka mans 9 latviešu valodā RV2ģ pārvērtās par knapu 6. Par to gan nav vērts satraukties, jo līdz 12. klases beigām atzīmes pakāpeniski atgriezās iepriekšējos augstumos (ar noteikumu, ka mācību procesam tika pieiets nopietni). Vienīgais pedagogs, no kura puses reizēm nācās piedzīvot ko līdzīgu mobingam, bija sporta skolotāja. Pāris kadri izcēlās ar skarbāku humoru un varbūt nedaudz savdabīgiem komentāriem, bet par mobingu to nesauktu. Pamatā visi bija saprotoši un uz izaugsmi motivējoši. Pēc 12. klases bez problēmām iestājos vienā no pasaules top 100 universitātēm. Ātri vien secināju, ka ar pielāgošanos mācību ritmam un pirmo akadēmisko eseju rakstīšanu man veicās krietni raitāk nekā lielai daļai kursa biedru, kuri nāca no visdažādākajām pasaules valstīm.
Tiem, kas prāto, vai vērts mācīties ģimnāzijā, ja Latvijas augstskolas skatās tikai CE rezultātus, teikšu vienu: neņemos apgalvot, ka labu izglītību iespējams iegūt tikai kādā no ģimnāzijām, bet šaubos, vai citur būs viegli atrast tik daudz iedvesmojošu vienaudžu vienuviet. Liela daļa manu klasesbiedru savos 16-18 gados jau bija ar valsts līmenī vērā ņemamiem sasniegumiem mākslā, mūzikā, sportā, jaunatnes politikā utt. Tas iedvesmoja un diendienā lika sev jautāt, cik mērķtiecīgi es pati virzos uz saviem sapņiem.

Iesaku vai nu rv2ģ vai āvģ. rv3ģ vienmēr ir šķitusi tāda nekāda, tur savācās publika (bet nu tas mans viedoklis). Turīgāki vecāki aiziet parunāt, lai tur ieliek, tad arī iet tur tādi. rv2ģ un āvģ tas arī notiek, bet mazāk. Katrā gadījumā ģimnāzijā būs daudz labāka atmosfēra kā vidusskolās. No skolotājiem nav jābaidās, it īpaši, ja stundās sēž mierīgi un mācās, pēc manas pieredzes ir pretimnākoši. Gadās, ka skolotājs pasaka kādu skarbāku vārdu, bet es nez, baigi to neņēmu vērā, tas arī nenotika pārāk bieži. Tie skolotāji arī vislabāk māca bieži vien. Man no klases nevienu neatskaitīja, nebija visiem spožas atzīmes, tā kā viss nav tik briesmīgi.
Vēl paturpinot, vai ir vērts iet uz ģimnāziju - pēc manas pieredzes, viennozīmīgi jā.

mirtilla @ 21.05.2023 03:09

Absolvēju Rīgas Valsts 2. ģimnāziju pirms 7 gadiem. Bez minstināšanās varu apgalvot, ka pāriešana uz šo mācību iestādi no mazpilsētas vidusskolas bijis viens no dzīves labākajiem lēmumiem. Ir morāli jāgatavojas tam, ka brīvais laiks būs ierobežots: mājas darbu sagatavošana nākamajai dienai parasti aizņēma 3-4 stundas, dažos priekšmetos bija jāraksta referāti, kas pielīdzināmi augstskolas 1. kursa līmenim, un mācības nereti beidzās ap plkst. 16:00. Teju visiem atzīmes 10. klasē strauji kritās: atceros, ka mans 9 latviešu valodā RV2ģ pārvērtās par knapu 6. Par to gan nav vērts satraukties, jo līdz 12. klases beigām atzīmes pakāpeniski atgriezās iepriekšējos augstumos (ar noteikumu, ka mācību procesam tika pieiets nopietni). Vienīgais pedagogs, no kura puses reizēm nācās piedzīvot ko līdzīgu mobingam, bija sporta skolotāja. Pāris kadri izcēlās ar skarbāku humoru un varbūt nedaudz savdabīgiem komentāriem, bet par mobingu to nesauktu. Pamatā visi bija saprotoši un uz izaugsmi motivējoši. Pēc 12. klases bez problēmām iestājos vienā no pasaules top 100 universitātēm. Ātri vien secināju, ka ar pielāgošanos mācību ritmam un pirmo akadēmisko eseju rakstīšanu man veicās krietni raitāk nekā lielai daļai kursa biedru, kuri nāca no visdažādākajām pasaules valstīm.
Tiem, kas prāto, vai vērts mācīties ģimnāzijā, ja Latvijas augstskolas skatās tikai CE rezultātus, teikšu vienu: neņemos apgalvot, ka labu izglītību iespējams iegūt tikai kādā no ģimnāzijām, bet šaubos, vai citur būs viegli atrast tik daudz iedvesmojošu vienaudžu vienuviet. Liela daļa manu klasesbiedru savos 16-18 gados jau bija ar valsts līmenī vērā ņemamiem sasniegumiem mākslā, mūzikā, sportā, jaunatnes politikā utt. Tas iedvesmoja un diendienā lika sev jautāt, cik mērķtiecīgi es pati virzos uz saviem sapņiem.

Vai pēc skolas beigšanas bija skaidra vīzija, ko darīsiet nākotnē un vai tagad esat apmierināta ar savu profesiju un negribas neko mainīt?

Nitaris @ 22.05.2023 13:24

Vai pēc skolas beigšanas bija skaidra vīzija, ko darīsiet nākotnē un vai tagad esat apmierināta ar savu profesiju un negribas neko mainīt?

Pabeidzu humanitāro novirzienu, arī studijas turpināju humanitārajā jomā. Šobrīd esmu pašnodarbinātā, par dzīvi nesūdzos. Tulkoju, rakstu tekstus un pasniedzu privātstundas vairākās svešvalodās.