Kā cīnīties ar parādniekiem?

Ja nesanāk pa labam, ej citu ceļu. Te ir bez variantiem un neviens neieteiks tev strādājošu variantu,kur mierīgi to var sarunāt,ja jau notāra līgums viņai pie kājas. Un nekad nevienam neaizdot. Ne draugam,ne radiniekam,nevienam un nekad.

Man naudas aizdošanā ir vienkāršs princips, neatkarīgi no tā, kam esmu aizdevusi - ja mani uzmet un neatdod, es par to nepēršos un vainīgo pie stūra negaidīšu, bet vairs šis cilvēks no manis nekad neko nedabūs.

Es vairs neaizdodu nevienam. Apnicis ņemties un skraidīt cilvēkiem pakaļ, visu laiku atgādinot lai atdod. Agrāk aizdevu, kamer atdeva viss ok, līdz ko neatdot tā neceri, ka kādreiz aizdošu vēlreiz. Kronis visam kad parādnieks neatdot naudu un atļaujas vēlreiz prasīt. Pēc tam vēl bez maz vai jūties neērti pieprasot savu naudu atpakaļ. Nu paldies nē, nav tas vajadzīgs. Vienīgais kam aizdošu naudu, laikam labākajai draudzenei un ģimenei kuriem man nebūtu žēl, pat ja neatdotu, bet nu te arī runāju tikai par divciparu skaitli.

Tieši tā - nekad neaizdodu/neaizdotu, ja nebūtu gatava jau sākotnēji aizdevumu nesaņemt atpakaļ. Attiecīgi, kā labdarība. Summas līdz 50eur ir aizdotas draudzenei, vienmēr pati uzreiz pārskaita.
Šajā situācijā kaut ko sagudrotu ar jebkādu izdomātu iemeslu, kādēļ $ īpaši vajag TAGAD atpakaļ. Vienalga, pasaki, ka aizdosi atkal, pēc nedēļas/mēneša, ja vajadzēs, bet tagad vajag pašai. Protams, vairs nekad neaizdod pēc saņemšanas. Tu neesi pasaules glābēja cilvēkiem, kas neprot plānot savas finanses.

Jā es ļoti gaidu kad atmaksas un, lai neprasa man vairs palīdzību. Gan es izklušos no savam problēmām. Pēc tam mani kā cilvēku kas palīdz var aizmirst.
Pagaidīšu vēl nedēļu un tad pajautāšu, jo es arī plānoju savas finanses un rēķinos kāda nauda ienāks man kontā.
Bet nu nesmuki no cilvēku puses šādi rīkoties.
Es jau izteicos ka man Pavasari lielāki izdevumi pašai. Nevaru no savas kabatas maksāt par citiem.
Es jau sapratu arī to ka man nepalīdzēs kad vajadzēs.
Bet tas tad lai ir uz to cilvēku sirdsapziņas.

Es arī vairs naudu neaizdodu. Cik cilvēki man vēl joprojām ir parādā... šausmas. Paskaitot to visu kopā pie konkrētas summas tiktu. Un ne nauda, ne arī cilvēki nav redzēti. Bet tas visas dzīves laikā kaut kā sakrājies.
Es pat labākajām draudzenēm vairs neaizdodu. Un nav arī prasījušas, kaut kā esmu tikusi vaļā no cilvēkiem kuriem vienmēr visam ''par īsu''. Man iepriekš ir bijušas pat gadiem ilgas labas draudzenes, kuras vienu sūda 50 vai 100 eiro dēļ pazuda ar galiem.
Sākas ar to, ka neatdod norunātajā laikā, tad es atgādinu un saka ''man tikko rēķini atnāca, visu kas bija atdevu tur'' tad ir ''man vēl nav algas, kad būs alga atdošu'' utt utt utt. Un tad jau es pati uz kādu brīdi aizmirstu. Kad atgādinu tad ir atkal rēķini un nav algas. Tad ir zobārsti un citi tēriņi. Un pēc vēl pāris mēnešiem vairs neraksta, nedod ziņu un ir pat bijis kad nobloķē visur. Un reāli 50 eiro dēļ. Wtf. Pieauguši cilvēki.
Ja tev ir viss pie notāra tad pavisam vienkārši lieta atrisināma, ja arī netaisās atdot. Es vairāk uztrauktos, ja būtu lielu summu aizdevusi bez tā visa. Tad tur neko pierādīt nevar un nauda vējā.
Es ieteiktu pateikt, ka tomēr to līgumu sastādījāt ar iemeslu un datumi ir jārespektē, jo tu tomēr rēķinies ar tām finansēm, jo tās ir tavas. Tieši ģimenes locekļi un labākās draudzenes bieži vien ir tie cilvēki, kas visvairāk izmanto.

Šī nav pirmā diskusija, kur tu stāsti par to, ka tev neatdod naudu. Rodas jautājums, kāpēc tu tad aizdod šādiem cilvēkiem naudu un nemācies no kļūdām? Es tavā vietā atgādinātu par parādu katru dienu, kamēr citam cilvēkam neapnīk, kā arī, protams, labi, ka ir līgums. Pēc tam vairs nedotu nevienam naudu, mazāk problēmu.
Pati ļoti reti kādam aizdodu naudu, nepatīk šī sajūta, protams, mammai vai draugam iedotu, jo viņi ir mani tuvākie, kā arī nav pievīluši, bet citiem nē.

gribuiemestkapeiku @ 15.05.2023 17:08

Ja nesanāk pa labam, ej citu ceļu. Te ir bez variantiem un neviens neieteiks tev strādājošu variantu,kur mierīgi to var sarunāt,ja jau notāra līgums viņai pie kājas. Un nekad nevienam neaizdot. Ne draugam,ne radiniekam,nevienam un nekad.

Uzsūtīt drūmus puišus skūtām galvām, lai padraud, ka kājas pārlauzīs? Bet ja tai utei ne kapeikas pie dvēseles, draudi cik gribi.

LuckyStrike @ 15.05.2023 22:21

Uzsūtīt drūmus puišus skūtām galvām, lai padraud, ka kājas pārlauzīs? Bet ja tai utei ne kapeikas pie dvēseles, draudi cik gribi.

Tie puiši par brīvu to nedarīs, beigās nekā no aizdotā, plus puišiem jāmaksā.

Sarma1986 @ 15.05.2023 22:41

Tie puiši par brīvu to nedarīs, beigās nekā no aizdotā, plus puišiem jāmaksā.

Mazums, kādus amatierteātra aktierus, lai pieslīpē lomu uz brīvprātības principa.

Un jēga no līguma, ja cilvēkiem pliks dibens un minimālā alga plus apgādājamie? Pakārt uz nagliñas var. ok, ja šiem īpašumi un normālas algas, var sākt tiesāties, gadiem.
Tāpēc labāk nevienam neko nekad neaizdod.

Es protams, tavā vieta viņai atgādinātu, ka nauda ir jāatdod. Un, ka nav smuki ,vienkārši aizmirst un neadot. Atgādinātu, to pa vairākām reizēm.
Būtu interesanti zināt: Par cik lielu summu, tieši ir runa?
Vispār, no paziņu un citu cilvēku stāstiem, es jau ātri sapratu, ka nevienam nekad naudu neaizdošu, ja nu vienīgi ģimenes locekļiem (līdz 50. Eiro).

Gribi ienaidnieku - aizdod naudu. Vienu reizi aizdevu un neatdeva. Izlikās, ka parāds neeksistē. Kopš tās reizes nevienam nekad vairs neko neaizdodu!

Man reiz dzīve bija cilvēks, kas no manis gana daudz aizņēmās. Un no citiem ar. Vienmēr, kad ienāca alga, no sākuma atdeva citiem un tad jau vairs nepalika, ko man atdot. Vienmēr, kad jautāju kāpēc tā, pretī saņēmu “tu taču man esi tuvāka, bet pret viņiem būs nesmuki neatdot. tu vari pagaidīt, ne?” 🤦🏼‍♀️ Lieki teikt, ka “gaidu” joprojām. Esmu samierinājusies, šādas tādas lietas, kas bija pie manis, neatdevu atpakaļ pēc mūsu ceļu šķiršanās, bet paturēju sev. Ja šis mēģinās rāpot atpakaļ, pateikšu, lai atdod naudu un tad parunāsim 😁
Kopš tā es vairs nevienam nekad netaisos dot naudu. Ok, divciparu summu vēl var. Un, protams, ļoti tuviem draugiem, ģimenei (ģimenei var ar vairāk).
Ja gribas dabūt atpakaļ, tu uz galvas vari kaut nostāties, bet tev neatdos cilvēks, ja negribēs. Manis minētajā situācijā izmēģināju pilnīgi visi - mīļi lūdzu, piedraudēju, ka nedošu vairs, pati brīžiem sev kaut ko liedzu šo aizdevumu dēļ (un, protams, to ar teicu tam cilvēkam), centos iemācīt kā pārvaldīt finanses utt. Bet mūžīgi bija “pie nākamās algas es visu, visu atdošu”.
Ai, lai jau dzīvo ar to naudu (gan jau sen notriecis). Es nabagāka nepaliku, karmu uzpildīju, cerams, ka reiz dzīvē kaut kā man tā nauda atgriezīsies. Varbūt uz ielas atradīšu kādu kapeiku 😂