Sveiciens visiem sestdienā!
Tas nav noslēpums, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, alkohols tiek patērēts daudz un arī statistika to apstiprina. Ir tā, ka manam tēvam ir problēmas ar alkoholu. Ja veidojot attiecības tev tomēr ir izvēle, būt ar tādu cilvēku kopā vai nē, tad vecākus neizvēlas. Protams, ir skumji uz to noskatīties un gribu censties reāli palīdzēt nevis tikai "piļīt" par to, ka viņš dzer. Piebildīšu, ka nav pavisam bēdīgi, jo nav nodzerts īpašums vai zaudēts darbs tā rezultātā (tur jāsaka paldies mammai) bet tas nenozīmē, ka pie scenārija, kurā nekas netiek darīts, ka tā nevar notikt. Tiek iedzerts pēc darba (standarta aliņi), brīvdienās mēdz arī vairāk, alkohols jau tiek slēpts (gan pats slēpj, gan arī mamma sākusi slēpt no viņa) un problēmu viņš sevī īsti līdz galam neredz, arī ar mammu runājot, jūtu, ka viņš sāk apzināties faktu, ka ar to nespēj pats tikt galā, bet nav arī tas cilvēks, kurš ies lūgt palīdzību.
Protams, ar varu neviens ārstēties neved, bet varbūt jums pašām paziņu/draugu lokā ir kādi veiksmīgi piemēri, kur cilvēks ir beidzis dzert un kas tieši ir palīdzējis, jo plika runāšana acīmredzot nepalīdz.
Palūgšu nekomentēt, ja ir vēlme iemest piecas kapeikas no sērijas "ja cilvēks pats negribēs, nemainīsies" es to zinu un ļoti labi saprotu! Taču tajā pašā laikā, tas nav kaimiņu Vasja, tā tomēr ir mana ģimene un tā vienkārši noskatīties uz to kā cilvēks sevi laiž postā un ar to arī sāpina apkārtējos, vairs nav variants.
57
