Dzīve bez bērniem

gribuiemestkapeiku @ 26.04.2023 18:21

Man ir bērns,bet es par visiem 100 atbalstu tos,kas negrib. Es tieši aizvakar riktīgi sakasījos ar radinieci, saruna sākās kā joks par to,ka kaut kad nākotnē būs otrs bērns. Es viņai uzstājīgi saku,ka nē un viss. Ir cilvēki,kuriem vispār nav un nebūs bērni, ir cilvēki,kuriem pietiks ar vienu un ir par to maksimāli pārliecināti,lai arī,cik labi situēta ģimene. Viņa man pretējo- tici man, pēc pāris gadiem,izaugs tava meita,sagribēsi otru un sāk meklēt 101 iemeslu kāpēc es gribēšu to bērnu. Man pilnīgi izbesīja, gribējās iekraut pa seju,ja godīgi? vienmēr biju zinājusi,ka kādreiz būs bērns,bet tikai viens. Ko tur bāžas ar savām gudrajām runām. Pēc tik debīlām radiniecēm es pat iedomāties nevaru,ko nākas dzirdēt tiem,kuri vispār bērnus negrib. Novēlu Jums ļoti stiprus nervus un atļauju citiem ieraut ar kulaku sejā,ja atļaujas par daudz jums pārmest,ka nevēlaties bērnus??

Diezgan līdzīgas frāzes dzirdu , ir viens bērns, maziņš vēl, pati esmu jauna gados , šobrid velvienu bērnu nevēlos , varbut kadreiz nākotnē ,bet arvien biežāk dzirdu , kad tad būs otrs un puikam vajag māsiņu un vēl visādas frāzes, gan jau driz sagribesi u.t.t, tā itkā būtu kāds noteikts skaits , cik bērniem vajag būt, vai cik viens pēc otra viņi jādzemdē.

Vienmēr esmu teikusi, ja cilvēkiem nav bērnu, tātad vai nu negrib, vai nevar! Un abi varianti ir jārespektē! Sabiedrība vēlas bērnu esamību padarīt par dzīves jēgu. Es uzskatu, ja pāris vēlas bērnus un spēs tos bērniņus tiešām mīlēt, apgādāt un audzināt. Super! Taču, ja pārim ir labi arī divatā, patīk, ka ir vairāk brīvā laika, nav atbildības par vēl vienu mazu vai lielāku cilvēciņu, tas arī ir super! Kā manu dzīvi ietekmē tas, vai pārim man rados vai kaimiņos ir vai nav bērnu? Mazāk jāskatās, kā dzīvo citi un vairāk jāpievēršas savai dzīvei😁

Man liekas, ka zeme ir tik pārapdzīvota, ka vispār nevajadzētu nevienam satraukties par to, ka ir daļa cilvēku, kas negrib radīt pēcnācējus.

vijolite2 @ 27.05.2023 15:36

Man liekas, ka zeme ir tik pārapdzīvota, ka vispār nevajadzētu nevienam satraukties par to, ka ir daļa cilvēku, kas negrib radīt pēcnācējus.

Nacionāļi (tie lielākie atražošanās brēcēji) jau skaļi neteiks, ka viņus satrauc tieši "pareizo" cilvēku atražošanās nevis to citu cilvēku...

Standby @ 21.05.2023 23:19

Manas domas par dzīvi bez bērniem ir pozitīvas. Tikpat pozitīvas, cik agrāk bija par bērniem, auklējot draugu mazos. No sirds gribēju, bet faktiski viss mainās, kad bērni ir ar tevi 24/7 un kā te teica, tas ir savādāk, kad aizej mājās izgulēt nepārtraukto miegu ?
Skatos uz brīviem cilvēkiem ar baltu aci šobrīd. Kā man pietrūkst neplānoti izrauties vai tieši plānoti izrauties kaut kur ar vīru! Vienmēr visu nosaka bērni. Nems un saslims nelaikā, piemēram. Tevi izpumpē morāli, pretī atmetot drupačas. Es nezinu, vai ir tā vērts, vai tās pāris sekundes “mīlu tevi mammīt” ir mūžīgās laika menedžēšanas, miega trūkuma, nervu šūnu un mūžīgo virsstundu un tērinu vērtas. Pārāk daudz tiek izsūkts no manis.
Tajā pašā laikā ir super laimīgas mammas, kuras priecājas par bērniem uz visiem 100% un tu nekad nevari zināt, kā būs ar tevi.

Es ari saprotu šos vārdus.Lai gan mīlu savus sīčus vairāk par visu Pasaule,bērniem ir nepieciesami resursi.Fiziski/emocionāli/materiāli.Taču zinu,ka bērni dod lielu emocionālo nobriešanu.
īsti gan neapskaužu tos,kuriem nav bērnu.nekad nevar zināt iemeslu,pārsvara visi mana draugu/pazinu lokā nevar tikt pie bernina,nevis negrib..pilnigi nav nekas pret cilvekiem,kuri no sirds negrib.

Ir sievietes varbūt, kas nevēlas bērnus, jo nav partnera vai nav attiecīgā vīrieša ar ko vēlas bērnus, piemēram, vīrietis nevēlas tos vai kkas attiecībās nav stabili. Bet tādēļ dzīvi gan pavadīt bez bērniem nezinu vai vajadzētu - sev atņemt šo laimi. Ja nu vīrietis vēlas. Kamdēļ vispār nevēlēties bērnus? Ja grūti partneri atrast ir arī mākslīgā ceļa apaugļošana. Piemēram, man situācija - dzīve bez bērniem. Reti kurai man pazīstamai sievietei manā vecumā nav bērns, bet es attiecīgi skatos pēc savas situācijas, kāda man ir - domāju, kā būtu ja man būtu. Pašai patīk bērni. Bet iedomājoties kā mainītos mana dzīve ar bērnu, liek pie tā piedomāt nopietni. Dzīve bez bērniem šķiet skumjāka, bet kas zin - vai bērns neslimos utt.. Šķiet, dzīve bez bērniem ir vieglāka, bet iespējams, bēdīgāka. Jo manuprāt, bērni ienes prieku attiecībās, ģimenē.
Starp citu, mani jau ēda nost kad biju ap 20 gadu vecuma, bet es paļaujos uz savām vērtībām un plusiem, mīnusiem, ko ģimenē varētu ienest bērns.

Kā Jūs, piemēram, skatāties uz skolnieci, studenti ar bērnu? Atdod bērnu vecākiem un mācīties? Vai domāt, kā savilkt galus kopā ar bērna tēvu - strādāt, dzīvot kopā. Vēl to, kā labot savu jauno draudziņu, tas ir bērna tēvu, kas gados jauns (rakstu tā, jo manuprāt, gados jauni vīrieši īsti var nebūt pārliecināti ko vēlas utt..? Kā domājat, ja piemēram, scenārijs ir tāds - bērni būtu tam vērti, ka viņi vispār ir vai tomēr nezinu vai būtu, bet nogaidīt gadus, kad nostabilizēties pašai? Ko darīt sievietei, kas mācās līdz 30 un dzīvo ar vecākiem, kas viņu ēd nost, ka nav iekārtojusi savu dzīvi. Māte vēl pati saka, ka 26 gados dzemdēja par vēlu pat.

Karolaina @ 26.04.2023 17:19

Piekrītu, ka negribēt bērnus ir pilnīgi normāli!
Man ir viens bērniņš un vairāk negribu, pietiek, un tas arī ir normāli!

Kādēļ vairs bērniņus negribas?

Forelee @ 26.04.2023 17:13

Bet radi gan mani pa to neēd. Uzsmej kādreiz, kad ta tev būs utml, bet palielam sapratuši, ka nebūs.

Man radi tāpat dara 25 gadu vecumā un darīja, kad bija 23 gadi, kad vēl mācījos. Uzskatīja, ka jādzemdē līdz 25 vismaz utt..

Mežone @ 25.05.2023 10:15

Vienmēr esmu teikusi, ja cilvēkiem nav bērnu, tātad vai nu negrib, vai nevar! Un abi varianti ir jārespektē! Sabiedrība vēlas bērnu esamību padarīt par dzīves jēgu. Es uzskatu, ja pāris vēlas bērnus un spēs tos bērniņus tiešām mīlēt, apgādāt un audzināt. Super! Taču, ja pārim ir labi arī divatā, patīk, ka ir vairāk brīvā laika, nav atbildības par vēl vienu mazu vai lielāku cilvēciņu, tas arī ir super! Kā manu dzīvi ietekmē tas, vai pārim man rados vai kaimiņos ir vai nav bērnu? Mazāk jāskatās, kā dzīvo citi un vairāk jāpievēršas savai dzīvei?

Man arī liekas, ka par daudz tiek bāzts tas deguns svešajās dzīvēs. Lielajās pilsētās mazāk jūtams, bet līdz ko aizbrauc uz miestu bez maz katra puspazīstamā borē kaut ko par bērniem, kad un cik vajag. 😁

Man berni ir, bet mans psiho stavoklis tikai daleji audzina.
Jo es milu sievu, sevis pilnveidosanu, un berni bijis nebijis.
Finansiali viss ir.
Vismaz sakuma teicu, ja gribi bernus ok, bet es nebusu gada tevs, jo no audzinasanas un piekersanas neko nesaprotu un emocionali minimali jutu.

Funny @ 21.06.2023 09:05

Man berni ir, bet mans psiho stavoklis tikai daleji audzina.
Jo es milu sievu, sevis pilnveidosanu, un berni bijis nebijis.
Finansiali viss ir.
Vismaz sakuma teicu, ja gribi bernus ok, bet es nebusu gada tevs, jo no audzinasanas un piekersanas neko nesaprotu un emocionali minimali jutu.

Tad jau bija labāk meklēt otru pusīti, kura arī negrib bērnus.

gruti atrast sadu, kas deres.