Emocionāli nepieejami cilvēki

Jupiter @ 24.03.2023 09:57

Es ar to gribēju pateikt, ka, ja cilvēkam ir slikts garastāvoklis, var - apjautāties, kas noticis vai likt cilvēku mierā. Nevis uzreiz pārmest, ka viņa sliktais garastāvoklis bojā tavējo. Kas ir absurds. "nav mana pieredze" ir pieklājīgs veids kā pateikt "es tev nepiekrītu, bet tavs viedoklis ir valid varbūt tavā dzīvē, par kuru es neko nezinu" . Es saskaros ar cilvēkiem, kas ir dusmīgi katru dienu. Es neapvainojos par to, ka viņi ir dusmīgi. Tev atkal šķiet, ka nebūt dusmīgiem ir kaut kāds cilvēka pienākums pret sabiedrību. Ok.

Pienākums ir risināt savas problēmas (tas ir pienākums pret sevi), un neizgāzt savas negatīvās emocijas pār cilvēkiem, kam ar to problēmu pat nav sakara (tas jau ir pienākums pret citiem cilvēkiem - izturēties pret viņiem taisnīgi).
Ja cilvēki ir dusmīgi katru dienu kā raksti, tas jau ir patoloģiski. Ar to samierinoties tikai eneiblo vai nu agresīvu vai pasīvi agresīvu uzvedību citos. Tā ir spirāle uz leju, kur neviens nav vainīgs par to, ka izturas slikti pret citiem, bet visi ir vainīgi par to, ka netolerē sliktu attieksmi pret sevi. Nesaku to par tevi, bet vispārīgi - kājslauķa dzīves filozofija.

Esmu ilgu laiku iemīlējusies emocionāli nepieejamā vīrietī, tas ir pārāk grūti, ja sākumā bija rozā brilles un pieņēmi viņa šo rakstura šķautni, tad tagad kad tās krīt rodas sajūta, ka šis cilvēks nekad neatvērsies, ka būs mūžīgā cīņa ar vējdzirnavām, ka kā sieviete nekad nejustos mīlēta, gribēta.
Kā tas izpaužās?
Absolūti nerunā par jūtām, vai tās noliedz, ir sāpinājis ar šo izvairīšanos, ietur distanci, ja jūtu, ka viņš atveras un sāk kaut ko runāt, tuvoties, viņš nobīstas pats no sevis un atkal izturas atturīgi.
Esam par šo jautājumu runājuši, viņam ir liela trauma no iepriekšējām attiecībām, un viņa vecāki, pēc viņa stāstītā, viens otru nav mīlējuši, bijušas dzīvokļabiedru laulības katram savā istabā, viņam visdrīzāk nav nekāda dzīves parauga kā vecāki viens otru mīl un rūpējas.
Lūk kāds pastāv iespējams scenārijs laulātajiem, kuri dzīvo dēļ bērniem. Viņu bērni nekad mūžā neierauga vecākos mīlošus partnerus, bet divus līdzās pastāvošus cilvēkus.

Es iespējams padošos, vai viņš atkal izdarīs ko tādu dēļ kā padošos, lai cik ļoti, ļoti tas sāpētu.
Esam tuvi kā draugi, ļoti daudz ko uzticam viens otram, es zinu ļoti daudz par viņa dzīvi, tā iemesla dēļ tiek uzturētas šīs jūtas, jo saskarsme, otra sapratne, ticība ir augstākajā pozīcijā, taču mīlestībā ar to ir par maz, cilvēks ar laiku kļūst nelaimīgs, ja neizprot otra jūtas, ja viņš ietur distanci, veido šīs emociju šūpoles, vienkārši nogursti un vairs netici tam.

greece @ 24.03.2023 10:41

Pienākums ir risināt savas problēmas (tas ir pienākums pret sevi), un neizgāzt savas negatīvās emocijas pār cilvēkiem, kam ar to problēmu pat nav sakara (tas jau ir pienākums pret citiem cilvēkiem - izturēties pret viņiem taisnīgi).
Ja cilvēki ir dusmīgi katru dienu kā raksti, tas jau ir patoloģiski. Ar to samierinoties tikai eneiblo vai nu agresīvu vai pasīvi agresīvu uzvedību citos. Tā ir spirāle uz leju, kur neviens nav vainīgs par to, ka izturas slikti pret citiem, bet visi ir vainīgi par to, ka netolerē sliktu attieksmi pret sevi. Nesaku to par tevi, bet vispārīgi - kājslauķa dzīves filozofija.

Oh please.... dusmas un slikts garastāvoklis ir normālas emocijas par kurām nevajadzētu justies vainīgam nevis kaut kāda mentāla slimība. Un nav nevienam jādejo Tev apkārt tikai lai izpatiktu. Ja cilvēks ir neomā, liec viņu mierā.

Es izdarīju visus priekšnoteikumus attiecībā uz emocionāli nepieejamu vīrieti, es veidoju dziļas draudzīgas attiecības, atbalstīju, vienmēr izteicu uzslavas jo tā arī domāju, uzmundrināju, izteicu komplimentus, par ko viņš teica, ka nekad tādus nav saņēmis, motivēju, pozitīvi attiecos, izrādīju savas jūtas un rūpes, atzinos savās jūtās.
Vairs man nav ideju kā? Acīmredzot, otrai pusei varbūt nav kaut kas līdz galam attiecībā uz mani.

Lula @ 24.03.2023 07:48

Tā arī rodas tie emocionāli nepieejamie cilvēki ?‍♀️
Kā vispār var zināt, kas tam cilvēkam noticis, ja tas nav gluži 3gadnieks, kurš nedabūja saldējumu?
Interesanti, ka tev šis liekas normāli, bet tas arī daudz ko izskaidro, kādēļ cilvēki izvēlas noslēgties un uzlikt mākslīgu masku.

Tam, es pilnība piekrītu, esmu bieži novērojusi, ka daudziem cilvēkiem, trūkst empātijas un līdzjūtības pret citiem, viņiem liekās, ka ja cilvēks ir sliktā garastāvokli vai emocionāli nepieejams, tad viņš uzreiz ir kaut kāds dīvains un daudzi sāk izvairīties no komunikācijas ar viņu līdz ar to daudziem ir vieglāk uzvilt masku.

Jupiter @ 24.03.2023 11:37

Oh please.... dusmas un slikts garastāvoklis ir normālas emocijas par kurām nevajadzētu justies vainīgam nevis kaut kāda mentāla slimība. Un nav nevienam jādejo Tev apkārt tikai lai izpatiktu. Ja cilvēks ir neomā, liec viņu mierā.

Jādejo apkārt ir tieši tiem, kas nespēj kontrolēt savas emocijas. Jo tieši ap šiem cilvēkiem jāstaigā uz pirkstu galiem. Kā tu "liksi mierā", piemēram, priekšnieku, kurš uz tevi dirš, jo viņu viņa priekšnieks regulāri pazemo un viņš tad dusmas izlādē uz saviem padotajiem? Kā liksi mierā kolēģi, kurai viss besī, bet tev ar viņu ir katru dienu jāsadarbojas? Kā liksi mierā ilggadēju klientu, kurš psiho par visu no a līdz z, bet tev ir darba pienākums ar viņu kontaktēties? Neadekvāta uzvedība ir un paliek neadekvāta uzvedība. Vispār fantastika, ka cieņpilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem tu sauc par "dejošanu viņiem apkārt".

greece @ 24.03.2023 12:23

Jādejo apkārt ir tieši tiem, kas nespēj kontrolēt savas emocijas. Jo tieši ap šiem cilvēkiem jāstaigā uz pirkstu galiem. Kā tu "liksi mierā", piemēram, priekšnieku, kurš uz tevi dirš, jo viņu viņa priekšnieks regulāri pazemo un viņš tad dusmas izlādē uz saviem padotajiem? Kā liksi mierā kolēģi, kurai viss besī, bet tev ar viņu ir katru dienu jāsadarbojas? Kā liksi mierā ilggadēju klientu, kurš psiho par visu no a līdz z, bet tev ir darba pienākums ar viņu kontaktēties? Neadekvāta uzvedība ir un paliek neadekvāta uzvedība. Vispār fantastika, ka cieņpilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem tu sauc par "dejošanu viņiem apkārt".

Man šķiet, ka Tu sāc jaukt kopā dažādas, nesaistītas situācijas, tikai lai kaut kā aizstāvētu savu viedokli, mēs jau te ejam galējībās. Saprotu, ka nevēlējies uzklausīt konstruktīvu viedokli un ieklausīties. Var jau droši palikt pie sava, domāju, ka nav vajadzības visu kaut kā tagad mēģināt pagriezt.

greece @ 24.03.2023 12:23

Jādejo apkārt ir tieši tiem, kas nespēj kontrolēt savas emocijas. Jo tieši ap šiem cilvēkiem jāstaigā uz pirkstu galiem. Kā tu "liksi mierā", piemēram, priekšnieku, kurš uz tevi dirš, jo viņu viņa priekšnieks regulāri pazemo un viņš tad dusmas izlādē uz saviem padotajiem? Kā liksi mierā kolēģi, kurai viss besī, bet tev ar viņu ir katru dienu jāsadarbojas? Kā liksi mierā ilggadēju klientu, kurš psiho par visu no a līdz z, bet tev ir darba pienākums ar viņu kontaktēties? Neadekvāta uzvedība ir un paliek neadekvāta uzvedība. Vispār fantastika, ka cieņpilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem tu sauc par "dejošanu viņiem apkārt".

Tu runā par "priekšniekiem, kas uz tevi brēc" es runāju par "meiteni, kas visu vakaru ballitē sēž ar sliktu garastāvokli". Cik tālu tas attiecas uz īgniem kolēģiem - manā darba specifikā es viņus saprotu un nekāda izgāšana uz citiem tur nenotiek. Nav bijis darīšanas ar priekšniekiem, kas kaut ko izgāž. Neapmierināti kasieri un pārdevēji man arī garastāvokli nebojā. AIZRĀDĪT un kaut ko PĀRMEST cilvēkam, kurš ballītē nejūtas labi - tas ir pavisam kaut kas cits.

Lula @ 24.03.2023 12:25

Man šķiet, ka Tu sāc jaukt kopā dažādas, nesaistītas situācijas, tikai lai kaut kā aizstāvētu savu viedokli, mēs jau te ejam galējībās. Saprotu, ka nevēlējies uzklausīt konstruktīvu viedokli un ieklausīties. Var jau droši palikt pie sava, domāju, ka nav vajadzības visu kaut kā tagad mēģināt pagriezt.

Es atbildu uz konkrētiem komentāriem, šajā gadījumā "dusmas un slikts garastāvoklis ir normālas emocijas par kurām nevajadzētu justies vainīgam". Ko es sagrozu? Visu laiku ir runa par vienu un to pašu.

Jupiter @ 24.03.2023 12:30

Tu runā par "priekšniekiem, kas uz tevi brēc" es runāju par "meiteni, kas visu vakaru ballitē sēž ar sliktu garastāvokli". Cik tālu tas attiecas uz īgniem kolēģiem - manā darba specifikā es viņus saprotu un nekāda izgāšana uz citiem tur nenotiek. Nav bijis darīšanas ar priekšniekiem, kas kaut ko izgāž. Neapmierināti kasieri un pārdevēji man arī garastāvokli nebojā. AIZRĀDĪT un kaut ko PĀRMEST cilvēkam, kurš ballītē nejūtas labi - tas ir pavisam kaut kas cits.

Par draudzeni rakstīts bija, ka tā ir ciemošanās. Kad tu esi atnākusi pie kāda ciemos un sapīkusi tur sēdi, sveša cilvēka mājās, un šaudi apkārt agresīvus skatienus - nekāda cieņpilnā attieksme tā nav. Un jā, par šādu uzvedību var arī aizrādīt, ja cilvēks bērnībā nav iemācījies. Ļoti labi, ka tavā dzīvē un darbā visi ir laipni, bet tas nemaina faktu, ka šādas lietas pasaulē notiek pa pilnam, daudziem cilvēkiem tas rada problēmas, un normāli katrā ziņā nav.

kāds tur bija tas teiciens -

Tavas tiesības brīvi vicināt dūres beidzas tur, kur sākas otra cilvēka deguns

Tava brīvība beidzas tur, kur sākas kāda cita brīvība

tātad, ja Anniņai ir slikts garastāvoklis, Anniņai nav jājūtas vainīgai par to, jo viņai ir visas tiesības tā justies. ja Anniņas sliktais garastāvoklis traucē Ilzītei, tad tā jau ir Ilzītes problēma. Anniņas problēma tā būs brīdī, kad viņa sāks Ilzītei braukt augumā, jo viņa tajā brīdī jūtas sūdīgi.
vispār ir tādi cilvēki, kas speciāli bojās citiem noskaņojumu, ja paši jūtās sūdīgi. bet šķiet, ka te nerunā par šādiem cilvēkiem. te runā par to, ka jebkuram cilvēkam ir visas tiesības justies slikti, bēdīgi utt., tās ir normālas emocijas un izpausmes, kuras nav jānoliedz tikai tādēļ, lai kādam izpatiktu.

Izlasām komentāru vēlreiz - draudzene nevis jutās slikti vai bēdīgi, bet aizgājusi ciemos "sēdēja ar dusmīgu seju". Un viņai par to pārmeta. Jā, ja cilvēks izrāda agresīvu noskaņojumu, tad viņam par to var aizrādīt. Tā nav viņa tiesību pārkāpšana, bet tieši tas, par ko es runāju - ja tu izrādi emociju x pret citiem, tad pieņem to kā normu, ka arī citi pret tevi izrādīs emociju x. Vai šajā gadījumā uz agresiju var atbildēt ar agresiju un izteikt pārmetumus.

Jā, ja cilvēks izrāda agresīvu noskaņojumu, tad viņam par to var aizrādīt.

bet tikai sēžot ar dusmīgu sejas izteiksmi viņa nevienam citam pāri nedara, lai pret viņu vērstu emociju x, ja otrs cilvēks uzskata, ka visiem tajā brīdī jābūt priecīgiem un pozitīviem. normālā pasaulē jau vispār neaizrādītu, bet pajautātu, vai kaut kas ir noticis? un ja cilvēks teiktu, nē, viss ok - liktu cilvēku mierā, nevis brauktu virsū vai apvainotos.
bet, protams, ja tas cilvēks, kuram ir slikts noskaņojums, to apzināti bojā citiem, tad ir citādāk, tad var aizrādīt.

Jā, es kādreiz biju tāds cilvēks. Iemesls- bērnība. Esmu augusi ar vecvecākiem, jo tēvs no manis atteicās, taču mātei svarīgāks bija alkohols un citi vīrieši. Protams, dažādu iemeslu dēļ tiku periodiski sūtīta pie mātes, kas man katru reizi sagādāja stresu, jo loģiski- alkohols, kautiņi, policija, verbāla pazemošana utt. Un es tiku audzināta ar domu, ka man pašai ar visu jātiek galā gan fiziski kā topošajai sievietei, gan arī morāli. It īpaši tie argumenti, ka man jau nav nekas par ko stresot, jo man ir jumts virs galvas un ēdiens. Un ar laiku tas viss manās smadzenēs sagrozījās tā, ka manas emocijas un jūtas nav svarīgas. Ka citiem ir problēmas un emocionālās sāpes, bet man nē. Un, ka vispār es pēc būtības nevienam arī neesmu svarīga. Tādēļ es "marinējos savā sulā" un vienmēr izvairījos no dziļām sarunām, tēmām, situācijām utt.😁 Kad sagāju ar savu vīru, viņš ilgi nevarēja saprast, kādēļ es nekad nestāstu par to, kā es jūtos, kādēļ es nekad neprasu viņam palīdzību, pat pašu vienkāršāko. Nu jau pēc 12 kopā būšanas gadiem, pateicoties vīram, esmu nedaudz atvērusies un saprotu, ka manām jūtām ir nozīme, ka man ir nozīme. Ka nevajag eksistēt un marinēties savā burbulī, jo tas izēd no iekšpuses un atstāj rētas pa virsu jau esošajām.🙃 Uzskatu, ka atvērties var jebkurš, vienkārši vajag blakus cilvēku, kuram vari uzticēties bez bailēm par vienaldzību vai nosodījumu.

Es nevarētu iedomāties aiziet ciemos un ar sejā ierakstītu sūdīgu garastāvokli arī tur tupēt un gaidīt, kad mani nāks un apriņķos, uzlabos garastāvokli vai paijās galviņu. Vai nu atrisini domstarpību, vai nu nolaid tvaiku un baudi ciemošanos vai dodies mājās. Nevienam nav vajadzīgs stūrī sēdošs un savu emociju savaldīt nespējošs ciemiņš.

iiieviiite @ 24.03.2023 14:05

bet tikai sēžot ar dusmīgu sejas izteiksmi viņa nevienam citam pāri nedara, lai pret viņu vērstu emociju x, ja otrs cilvēks uzskata, ka visiem tajā brīdī jābūt priecīgiem un pozitīviem. normālā pasaulē jau vispār neaizrādītu, bet pajautātu, vai kaut kas ir noticis? un ja cilvēks teiktu, nē, viss ok - liktu cilvēku mierā, nevis brauktu virsū vai apvainotos.
bet, protams, ja tas cilvēks, kuram ir slikts noskaņojums, to apzināti bojā citiem, tad ir citādāk, tad var aizrādīt.

Tas ir pasīvi agresīvo cilvēku mūžīgais attaisnojums, ka es taču neko nedarīju, un pēkšņi no zila gaisa man uzbruka! Jā, tu biji ciemos, cita cilvēka mājās, šaurā cilvēku lokā, un sāki publiski demonstrēt agresiju. Tas nav "nekas".

es vienkārši uzskatu, ka visiem ir tiesības justies tā, kā viņi uz to mirkli jūtās, neapspiežot savas emocijas. ja cilvēks ir bēdīgs vai dusmīgs, viņam ir tiesības tādam būt, neaizskarot citus cilvēkus, arī ārpus savas dzīvesvietas. ja kādu aizskar otra cilvēka sejas izteiksme, tad tā jau ir otra cilvēka problēma, jo, visticamāk, šī cilvēka ekspetācijas neattaisnojās (piem., grib, lai visi smaida, bet kāds atļaujas to nedarīt).
konkrēti ballīšu laikā ļoti bieži cilvēkiem mēdz mainīties garastāvoklis, bet normālās kompānijās, kur cilvēki pazīst viens otru, šīs lietas tiek izrunātas un visi ir saprotoši. es nekad tuvam cilvēkam neteikšu frāzes, "ko tu šeit atvilkies un sēdi ar skābu ģīmi?" vai kaut ko tamlīdzīgu, jo man tas šķiet vienkārši nekorekti.

.Eksperte. @ 24.03.2023 15:05

Es nevarētu iedomāties aiziet ciemos un ar sejā ierakstītu sūdīgu garastāvokli arī tur tupēt un gaidīt, kad mani nāks un apriņķos, uzlabos garastāvokli vai paijās galviņu. Vai nu atrisini domstarpību, vai nu nolaid tvaiku un baudi ciemošanos vai dodies mājās. Nevienam nav vajadzīgs stūrī sēdošs un savu emociju savaldīt nespējošs ciemiņš.

Jā, ja ir tas cilvēka tips, kas pūš un elš līdz sagaida, ka kāds pievērsīs uzmanību - tas ir stulbi, man nepatīk tādas izdarības. :D Bet te vairāk tēma bija par meiteni, kas slikti jūtās, to var nolasīt sejā, bet nevienam apzināti ar to nekrīt uz nerviem. Nu un aizgāja tālāk tā vispārīgi par emociju neslēpšanu, ne gluži ar mērķi kaut ko kādam parādīt/pierādīt.
Man reāli ir bijusi vīra radu ballīte, kur ir nosacīts pienākums būt, bet f*ing sāpīgi mr krampji sākās. Ja kāds pateiktu - nebojā ballīti ar skābo ģīmi, tad es, vismaz iekšēji, uzsprāgtu. :D
Vēl nepatīkamāks gadījums - biju ciemos, un man pateica, ka omīte nonākusi slimnīcā. Negribas nevienam teikt, lai nebūtu jāraud un nebūtu jābojā to pasākumu, bet sejā notekti varēja nolasīt, ka nav labi.
Ne jau visiem besīgajiem ir kaut kas, tiešām, slikts noticis. Bet to jau neviens nevar zināt.

iiieviiite @ 24.03.2023 15:24

es vienkārši uzskatu, ka visiem ir tiesības justies tā, kā viņi uz to mirkli jūtās, neapspiežot savas emocijas. ja cilvēks ir bēdīgs vai dusmīgs, viņam ir tiesības tādam būt, neaizskarot citus cilvēkus, arī ārpus savas dzīvesvietas. ja kādu aizskar otra cilvēka sejas izteiksme, tad tā jau ir otra cilvēka problēma, jo, visticamāk, šī cilvēka ekspetācijas neattaisnojās (piem., grib, lai visi smaida, bet kāds atļaujas to nedarīt).
konkrēti ballīšu laikā ļoti bieži cilvēkiem mēdz mainīties garastāvoklis, bet normālās kompānijās, kur cilvēki pazīst viens otru, šīs lietas tiek izrunātas un visi ir saprotoši. es nekad tuvam cilvēkam neteikšu frāzes, "ko tu šeit atvilkies un sēdi ar skābu ģīmi?" vai kaut ko tamlīdzīgu, jo man tas šķiet vienkārši nekorekti.

Pilnībā piekrītu. 👍