Aizstāvēt darbu, kas pašam riebjas

BerzaLll @ 20.02.2023 18:24

Ja jau atzīmi dabūji labu, tad jau nebija sūds. Vienkārši pašai nepatika varbūt savs darbs. Man ir aizdoma, ka mans ir s*ds un darba vadītājs atļāva nodot, jo pateicu, ka esmu izlabojusi, ko varēju, vairs nav spēka, uz nezināmu periodu vēl tās trakās temperatūras, klepus lēkmes, zāles, bērns arī kopā ar mani slimoja, negulētas naktis, varbūt padoties? Teica, lai nepadodos un nododu, jo ir ok. Tas, visticamāk, nenozīmē, ka domāts, ka darbs ir labs, bet nododams ir.

Teorētiskā daļa bija vēl ok, jo mans bija labs darba vadītājs un ļoti foršs recenzents, bet praktiskā bija konkrēts mēsls, jo es to dabūju uz savām rokām burtiski 3h pirms aizstāvēšanas un uzņēmums, kurā es to biju pasūtījusi, bija konkrēti nolažojis un viss darbs bija viens liels brāķis + man vispār nepatika, tas ko es tur veidoju. Es ar asarām braucu uz aizstāvēšanu, jo sapratu, ka man pat vairs nav laika to visu izlabot un komisijai būs jārāda ŠIS + kaut kādā veidā tas brāķa gabals arī jāaizstāv. Bet variantu jau nebija😁 Bet beigās bija ok. Novilka, protams, balli par to brāķa faktu, bet atzīme tāpat bija ok.
Atceros, ka visi stresoja momentos, kad stāvēja aiz durvīm un gaidīja savu kārtu. Tiklīdz tu ienāc iekšā un nostājies, tas kamols kaklā nedaudz nokrīt un uznāk tāds kā adrenalīns, līdz ar to tas stress nedaudz nokrīt un prāts atsāk darboties 😁

Tu esi pārāk uztraukusies, tavs darbs noteikti nav tik slikts, ja darba vadītājs to ir pieņēmis!
Es esmu aizstāvējusi darbus, kam nav argumentācijas. Nu neko, pieņēmu, ka būs nepatīkami momenti. Nāk jauna diena ar jaunām problēmām un iepriekšējās aizmirstas. :)

Es tevi ļoti labi saprotu, man bija ļoti līdzīgas sajūtas, rakstot bakalauru. Diemžēl nekāda zelta padoma man nav, varu tikai just līdzi. Vēl tagad katru reizi, atceroties to laiku, noskurinos. 😄 Es vispār esmu profesionāla prokrastinatore - atstāju gan rakstīšanu, gan gatavošanos aizstāvēšnai līdz pēdējam brīdim, jo nekādīgi nevarēju saņemties - likās, ka neko nesaprotu, nezinu, no kura gala sākt, informācijas tik daudz, tēma ne pārāk interesanta, utt. Gandrīz pilna laika darbs un pārvākšanās, tuvojoties darba nodošanas termiņam, arī nepalīdzēja. 😅 Bet kaut kā tiku tam cauri un ar labu atzīmi. Protams, ka varēju labāk, ja būtu laicīgāk sākusi, vairāk iespringusi un komunicējusi ar darba vadītāju, bet uzskatu, ka tā brīža mentālajam stāvoklim, tiku tīri ok galā. Ko runāju prezentācija, vispār neatceros, pilnīgs blackout. 😂 Atceros, ka arī biju satraukusies par jautājumiem, arī likās, ka darbs ir nekāds un nedod dievs kaut ko pajautās mazliet ne pa tēmu - gals klāt. Bet, cik atceros, uzdeva ļoti vieglus standarta jautājumus - tieši tādus, kādus gaidīju un uz kuriem bija viegli atbildēt. Šķiet, ka esi ļoti satraukusies, ja tev vēl ir laiks, noliec uz kādu brīdi darbu malā, padari lietas, ko patīk darīt, ieej vannā, atpūties, iedzer tēju, un tad ar svaigāku skatu pieķeries vēlreiz. Tev nav jādievina savs darbs/tēma, tas vienkārši ir pārbaudījums, lai tiktu pie diploma. Tajā pat laikā tev jāpārzina sava tēma un jābūt pārliecinātai par to, ko saki. Katru vakaru pa gabaliņam pārlasi savu darbu, patrenējies pie spoguļa, tad gribot negribot kaut kas paliks atmiņā. Domāju, ka pasniedzēji nav ieinteresēti kādu speciāli iegāzt, un, ja darba vadītājs ir apmierināts, tad satraukties tiešām nav ko.

Zinu vienu čali, kas savu darbu nopirka. Maksāja gan par melnrakstu, gan pēc tam labojumus pasūtīja. Priekš aizstāvēšanas izlasīja vairākreiz ''savu'' darbu, visu prezentāciju un runu balstīja tikai tajā, kas bija darbā, jo pats nebija neko meklējis, analizējis, rakstījis, bet dabūja 8. Vienkārši ar pārliecību. Laikam paveicās, ka nebija jautājumu, kas paver plašāk tēmu, kur nāktos atbildēt uz kaut ko, kas nedaudz skar kaut ko ārpus darba. Bāc, man viņa vietā būtu bijis tik ļoti bail 😀

Uf, man kauns, jūs te visas par bakalauru vai maģistru laikam. Man šis būs 1. līmeņa profesionālā līmeņa diplomdarbs.
Ar tādu ne-interesi rakstīju to darbu, ka vai. Nevarētu pat teikt, ka pārzinu tēmu, bet darba vadītājam tādu iespaidu esmu radījusi, jo teica, ka no viņa skatu punkta, lasot darbu, ir pārliecība, ka pārzinu tēmu. Es pat nesaprotu, kā tādu iespaidu esmu radījusi.. ar tādām mokām tas viss gāja, ka pats process palicis miglainā atmiņā. Šķiet, ja uzdos kādu jautājumu ar atkāpi no tā, kas rakstīts darbā, būs čau. Gribas ņemt atkal visas grāmatas un materiālus un iet cauri, bet laika tam vairs nav. Reāli bail radīt iespaidu, ka neesmu rakstījusi to darbu, kaut esmu, nav man anonīmi tač jēgas melot šeit.
Jā, zinu, ka nervi man ir lielākais ienaidnieks.

BerzaLll @ 20.02.2023 18:24

Ja jau atzīmi dabūji labu, tad jau nebija sūds. Vienkārši pašai nepatika varbūt savs darbs. Man ir aizdoma, ka mans ir s*ds un darba vadītājs atļāva nodot, jo pateicu, ka esmu izlabojusi, ko varēju, vairs nav spēka, uz nezināmu periodu vēl tās trakās temperatūras, klepus lēkmes, zāles, bērns arī kopā ar mani slimoja, negulētas naktis, varbūt padoties? Teica, lai nepadodos un nododu, jo ir ok. Tas, visticamāk, nenozīmē, ka domāts, ka darbs ir labs, bet nododams ir.

Njā, skaidrs, ka Tev vispār trauksme ļoti raksturīga :( Daudz par daudz domā, patiešām. Saprotami, ka tas vairāk ir ilgtermiņā nevis tagad, darbu rakstot, bet mēģini meditēt, sportot, darīt kaut ko, kas mazina stresu.
Viss, ko raksti, parāda nevis reālas problēmas ar darba kvalitāti vai disciplīnu, bet gan to, ka par daudz esi pati savā galvā un nevietā šausti sevi.
Par to, kā tas izdevās citām, kam bija bail no aizstāvēšanas - man arī bija ļoti bail, bet abās reizēs vnk ievilku elpu un izdarīju.
Aizstāvēšanas galvenos punktus pārrunāju ar vadītāju. Un baltā lapa tiešām ir problēma, ar to var labi cīnīties, kā jau teicu, iekopējot kaut ko no esošā teksta un pēc tam apstrādājot. Izdomā, kas Tev pašai no visa likās interesantākais un to arī izcel.
Kaut kā mēģini tikt ārā no tā sava burbuļa, kur viss grozās ap iespēju izgāzties. Arī atbildību jāuzņemās - pati teici, ka slinkošana līdzvainīga. Ja es slinkoju, tad es to pieņemu un dažas lietas vienkārši izdaru slinki, nešaustu sevi pārāk. :D Ja gribu izdarīt labi, tad piespiežu sevi pacensties. Neiet kopā tas perfekcionisms ar slinkošanu, darbs jau pats no sevis gudrāks nepaliks, Tev jāstrādā ar to, kas ir un jānobeidz to lietu, padoties, tikai tāpēc, ka bail izgāzties būtu ļoti muļķīgi.

Ja vadītājs saka, ka ir labi- vispār nav par ko uztraukties, jo mācībspēkiem tomēr ir diezgan liela pieredze darbu vadīšanā līdz ar to ja kaut kas nebūtu labi, noteikti pateiktu. Principā ja esi aizlaista tālāk par priekšaizstāvēšanu un vadītājs paraksta- darbs jau ir ieskaitīts. Tā ir vairāk nekā puse no uzvaras. Bakalaura darbus manā pieredzē ieskaita pat ja nav atklāta "Jauna Amerika". Man aizstāvēšana un jautājumi ilga kādas 20 minūtes, jo tā kā man bija tēma saistīta ar nodokļiem, gandrīz visa komisija man uzdeva pa jautājumam, taču daudziem kursabiedriem uzdeva tikai pa 1-2 jautājumiem līdz ar to nebija komisijas priekšā vairāk par 10 minūtēm. Galvenais uz aizstāvēšanu iet ar pārliecību, jo ja jau veselu darbu esi uzrakstījusi, tad šo to par savu tēmu zini. Novēlu, lai Tev viss izdodas! :)

Par šo jautājumu “Ja iekšēji piekritīšu kritikai - aizstāvēt, attaisnot par spīti, lai “aizstāvētu” vai piekrist.. Kā tad reaģēt?” varu no bakalaura darba aizstāvēšanas pieredzes Latvijas Universitātē juridiskajā fakultātē teikt, ka- centos aizstāvēt visiem spēkiem savu darbu un viedokli ko paudu tajos secinājumos, taču recenzents nepiekrita tai idejai ne par ko. Līdz ar to sanāca tāda neveikla situācija, ka viņš uzstāj, ka to nevajag ieviest, bet es strīdējos pretī un laikam par daudz, uz ko viņš vēl noteica “nu Tu esi ļoti ambicioza meitene” un dusmīgs ielika 6. Izskatās, ka man nevajadzēja tik ļoti uzstāt uz savu taisnību, bet es taču aizstāvēju savu darbu :) tā kā jā, pieklājīgāk jāmēģina, bet tur jau šaura tā robeža- es taču nevarēju atbildēt, ka “jā, tiešām nevajag”, ja rakstu, ka vajag 😀😀😀 turies un būs labi! Aizstāvēsi godam, es ticu! Uzraksti pēc tam kā gāja! ✊

Mežone @ 20.02.2023 14:51

Jā, arī man riebās savs darbs. Teorija vēl ok, bet praktiska daļa bija briesssssmīga un man pat bija kauns stāvēt visu priekšā un aizstāvēt TO! Bet, ko vajag, to vajag! Tik daudz gadi pagājuši, taču joprojām no kauna gribētos saķert galvu ?? Bet atzīme bija laba un aizstāvēju arī labi. Galu galā, tu tomēr savā ziņā jau esi profesionālis vai kā minimums, pieaudzis cilvēks. Tādēļ ir jāsaņem sevi rokās un vienkārši jāpabeidz iesāktais un miers.
Galu galā, ok, pieņemsim, ka tev uz šo brīdi tēma nepatīk vai darbs nepatīk, taču tas ir tavs darbs. Tādēļ tev tas ir jāaizstāv un, pats galvenais, jāpārzina tēma un jāpārzina, ko tu vispār esi tur ierakstījusi.
Bet galvenais ir radīt iespaidu, ka esi gudra un saproti, par ko runā.
Atceros, kad bija pirmsaizstavēšana, tad komisija ļoti centās mani iegāzt ar saviem dziļi subjektīvajiem viedokļiem, kas nesakrita ar manis teikto manā darbā, taču tāpat izkūlos. Īstajās aizstāvēšanās gāja labāk un jautājumi bija tādi, ka saproti, ka uzdod vienkārši uzdošanas pēc. Ja visu praktisko esi izdarījusi, tad aizstāvēšana ir ķeksis. Mazāk streso, izdari to un būs tev miers ??

Ja jau atzīmi dabūji labu, tad jau nebija sūds. Vienkārši pašai nepatika varbūt savs darbs. Man ir aizdoma, ka mans ir s*ds un darba vadītājs atļāva nodot, jo pateicu, ka esmu izlabojusi, ko varēju, vairs nav spēka, uz nezināmu periodu vēl tās trakās temperatūras, klepus lēkmes, zāles, bērns arī kopā ar mani slimoja, negulētas naktis, varbūt padoties? Teica, lai nepadodos un nododu, jo ir ok. Tas, visticamāk, nenozīmē, ka domāts, ka darbs ir labs, bet nododams ir.

FDieviete @ 20.02.2023 14:20

Neatceros, ka man butu bijusi, kada aizstavibas runa. Uztaisju prezentaciju, tas beigas atbildeju recenzenta jautajumiem un uzklausiju komisijas jautajumus.
Atceries, ka pie aizstavesanas var novilkt tikai vienu atzimi zemak, kā ir ielicis recenzents.
Sava darba laikā ar domaju sliktakas domas. Biju emocionali sagrauta- Covid laiks, berni macas no majam, man darbs, jaraksta bakalaurs, visi majas darbi.. negribu to laiku atcereties.
Bet cik laba sajuta pēc aizstāvēšanas, ka vari no rita celties un vakara iet gulet nedomajot par to sadodito darbu.?
Un Tava diploma atzime vien intereses tikai ta, ja gribesi turpinat macities.

Tiešām tikai vienu atzīmi zemāk? Teiksim, situācijas, kad persona vispār nav savu darbu rakstījusi pati, līdz ar to aizstāvēšanā arī izgāžas, VAI persona, kas tā sastresojas uz aizstāvēšanu, ka nevar normāli parunāt vai argumentēt.. neticas, ka max 1 atzīmi var novilkt uz leju😕

Man ar bakalaura rakstīšanu gāja grūti, jo tieši nodošanas laiks sakrita ar iešanu prom no darba attiecīgajā jomā. Jeh, riebīgi atcerēties. Biju nenormālīgā stresā, likās, ka viss slikti. Gribēju atmest ar roku burtiski pēdējā mēnesī. Prezentēšanas rītā bija slikta dūša, trūka elpa, biju pamatīgi sastresojusies, neizgulējusies (prezentēju ZOOMā, Covid laikā), taču stress apstājās pie pirmā prezentētāja, kad pašpārliecinātākā meitene prezentēja savu, atvainojos, "sūdu". Saku to, ko man teica kādreiz - nestreso, uzēd šokolādi un būs jau labi. Ja viss ir uzrakstīts, atliek tikai piespicēt prezentāciju un godam darbu aizstāvēt.

Jā, arī man riebās savs darbs. Teorija vēl ok, bet praktiska daļa bija briesssssmīga un man pat bija kauns stāvēt visu priekšā un aizstāvēt TO! Bet, ko vajag, to vajag! Tik daudz gadi pagājuši, taču joprojām no kauna gribētos saķert galvu 😁😁 Bet atzīme bija laba un aizstāvēju arī labi. Galu galā, tu tomēr savā ziņā jau esi profesionālis vai kā minimums, pieaudzis cilvēks. Tādēļ ir jāsaņem sevi rokās un vienkārši jāpabeidz iesāktais un miers.
Galu galā, ok, pieņemsim, ka tev uz šo brīdi tēma nepatīk vai darbs nepatīk, taču tas ir tavs darbs. Tādēļ tev tas ir jāaizstāv un, pats galvenais, jāpārzina tēma un jāpārzina, ko tu vispār esi tur ierakstījusi.
Bet galvenais ir radīt iespaidu, ka esi gudra un saproti, par ko runā.
Atceros, kad bija pirmsaizstavēšana, tad komisija ļoti centās mani iegāzt ar saviem dziļi subjektīvajiem viedokļiem, kas nesakrita ar manis teikto manā darbā, taču tāpat izkūlos. Īstajās aizstāvēšanās gāja labāk un jautājumi bija tādi, ka saproti, ka uzdod vienkārši uzdošanas pēc. Ja visu praktisko esi izdarījusi, tad aizstāvēšana ir ķeksis. Mazāk streso, izdari to un būs tev miers 😁😁

Bail, ka uz uzdotu jautājumu nespēšu atbildēt, apjukšu. Ja iekšēji piekritīšu kritikai - aizstāvēt, attaisnot par spīti, lai “aizstāvētu” vai piekrist.. Kā tad reaģēt?

Par to iesaku pajautāt vadītājai, un iedod arī kādu piemēru. Ja Tev tur tiešām ir kaut kas muļķīgs uzrakstīts, manuprāt labāk ir piekrist, ka tas ir nepareizi, un pareizi ir tā un šitā. Par to atzīmi var paaugstināt. Bet nu tur arī jautājums vai tiešām ir uzrakstīts nepareizi, vai arī Tu vnk pati sev to iestāsti un visu padarīsi tikai vēl sliktāku.

BerzaLll @ 20.02.2023 14:11

Cik jūsu aizstāvēšanas ilgi gāja? Brr, vienā video vienu studentu, šķiet, 25 minūtes cepināja..

Maksimums 10-15 minutes. Bija jaiekļaujas 7min gara runā un atbildeju uz 3 jaitajumiem.

Neatceros, ka man butu bijusi, kada aizstavibas runa. Uztaisju prezentaciju, tas beigas atbildeju recenzenta jautajumiem un uzklausiju komisijas jautajumus.
Atceries, ka pie aizstavesanas var novilkt tikai vienu atzimi zemak, kā ir ielicis recenzents.
Sava darba laikā ar domaju sliktakas domas. Biju emocionali sagrauta- Covid laiks, berni macas no majam, man darbs, jaraksta bakalaurs, visi majas darbi.. negribu to laiku atcereties.
Bet cik laba sajuta pēc aizstāvēšanas, ka vari no rita celties un vakara iet gulet nedomajot par to sadodito darbu.😁
Un Tava diploma atzime vien intereses tikai ta, ja gribesi turpinat macities.

Cik jūsu aizstāvēšanas ilgi gāja? Brr, vienā video vienu studentu, šķiet, 25 minūtes cepināja..

Pilnai laimei paskatījos youtube kaut kādu dažus gadus pavecu bakalauru aizstāvēšanas video (cita skola vispār gan un man tas nemaz nav bakalaurs, bet 1.līmenis), man reāli nelabi palika.. 😰
Zinu, ka līdz recenzijas saņemšanai kāds skelets ir jāuzmet, jo, ja recenzija būs apbēdinoša, vēl jo mazāk būšu spējīga sākt. Vot, bijusī biedrene gan teica, ka tikai tad, kad sagaidīja recenziju, sāka taisīt runu, un uztapināja vienas dienas laikā. Paspēja vēl veiksmīgi nokomunicēt ar vadītāju par recenzenta jautājumu neskaidrībām, un nieks vien bija. Kā publiskā runātāja galīgi nav, savs darbs viņai riebās tāpat kā man, bet viņas pluss - pofigisms un optimisms, stabilāka nervu sistēma.

Lula, paldies! Laba doma par to kopēšanu no darba. Un tad spiest kodolīgāk. Bāc, kā jūs to visu paveicāt?! Lasīju šeit vecākas diskusijas par šo tēmu. Arī dažām citām bijušas šaubas - par publisko runu kā tādu, par cerību uzlabot darba vērtējumu tieši aizstāvēšanas laikā, ja vadītājs un/vai recenzents novērtējis knapi (man vēl nav recenzijas). A es pat runu izdomāt nevaru.
Man šķiet, ka mana nervu sistēma mani var novest līdz pat nesekmībai. Atceros, ka reiz vienā priekšmetā dabūju nesekmīgu, jo nervi tā uzdeva, ka normālus teikumus nevarēju salikt kopā.
Bail arī, ka uznāks klepus lēkme.. Pēc gripas joprojām atlieku klepus. Ģimenes ārsts, redzot mani, vispār ieteica padomāt par atlikšanu, jo ar visu klepu, zāļu kaudzēm un emocionālo stāvokli, ieteica sevi pasaudzēt. (Ir trauksmes un depresijas fons). Kopš šitās slimošanas esmu zaudējusi 5kg un iepriekš īsti liekā svara nebija. Bet negribu neko atlikt, jo tad jau darbs arī pa jaunam jātaisa, ja nodots jau vērtēšanai ir. Ja varētu jau tagad nodotu aizstāvēt nākamajā aizstāvēšanā, tad droši vien padotos šim kārdinājumam.

Danuta @ 20.02.2023 11:34

Lai kā Tev liktos, ka tagad ir pasaules gals, īstenībā, nevienam Tavs darbs tāpat neinteresē un visi gaida, kamēr ātrāk beigsies visas prezentācijas. ? Vnk nostāsti un miers. Ko tur daudz filozofēt?

Piekrītu šim, beigās tāds štrunts vien tur ir, ja darbs ir izdarīts, un pat vadītājs ir pateicis, ka ir ok, tad vismaz 95%, ka darbs jau ir ieskaitīts. Nevienam tur īpaši Tava runa neinteresē, tik cik jārada iespaids, ka pati esi to taisījusi nevis nokopējusi vai samaksājusi kādam, lai uztaisa. Lai dabūtu zemāku vērtējumu par 6 ir pat diezgan jāpacenšas un darbam jābūt ļoti sliktam.

BerzaLll @ 20.02.2023 13:39

MartaOZ, uz tik augstiem plauktiem kā 9 nepretendēju? Zinu, ka nav tur tādas kvalitātes un vietām ir ūdensputra, lai tikai būtu. Tavs gadījums izklausās pēc tāda, kad smadzene strādāja un viss, ja ne laiks un tie kavējumi, bija ok.
Es sēžu, mēģinu pārlasīt to darbu, bet pilnīgi nerodas idejas, struktūra tai runai. Pilnīgs bloks smadzenēs. Nevienas loģiskas domas..
Runāju ar bijušo kursa biedreni (nebeidzām reizē, jo man bija akadēmiskais sakarā ar bērna piedzimšanu), teica, lai tveru vieglāk, viņa to runu vispār vienas dienas laikā “piedzemdēja”, un, ja tā varētu teikt, sekmes bija studiju laikā knapas, un pārlaimīgi dabūja 6 par darbu. Es jau ar priecātos par 6. Lai tik garām ir.
Bet runas domāšana šobrīd šķiet vēl grūtāka nekā paša darba rakstīšana, jo man ir tendence visas esošās problēmas padarīt par vislielākajām un smagākajām, aizmirstot vakardienu. Es pat varētu teikt, ka es labāk vēlreiz izturu dzemdību sāpes nekā šito ?
Bāc, piedodiet, ka čīkstu..

Klau, atver to lapu un kaut vai iesākumam kopē teikumus no darba un sāc rakstīt. 😀
Pati saki, ka čīksti. Tā arī ir vienīgā tava problēma, beidz čīkstēt un sāc darīt. Nesekmīga tak nebūsi.