Saprotu, ka jāizbeidz attiecības jo ciešu no emocionālās un finansiālās vardarbības.
Draugs t\īšuprāt ir mani spīdzinājis. Pirmkārt bija finansiālā vardarbība. Draugs mani neuzturēja. Lai gan no viņa tas tika sagaidīts. Tāpat viņs uzdrošinājās pārmest to, ka es nestrādāju. Lai gan mamma uzskatīja, ka draugam jāuztur, tomēr situācijā, kad m\ācos uzstāja, lai atstāju darbu. Nepaklausīju, un darbu pametu varbūt kādus 8 mēnešus pēc tam, kad visu laiku mamma pieprasīja, lai pametu darbu. Rezultāts, nepabeidzu mācības un varu maksāt ntos tūkstošu pa virsu. Nu mana mamma. Bet pat tagad kad gāju prom no darba, tas stulbenis uzrakastīja man ko es tagad darīšu, meklēšu jaunu darbu vai kā? Biju šokā, sāpināta utt. pametu protams. bet beigās piedevu. Nekad nepiedodiet un nekad nepieveriet acis. Cilvēki ir tādi, kādi viņi ir. Jums neizliekas, un nekas nemainās.Un arī tagad uzdrošinās atvērt muti, ka man vajadzētu strādāt. Mamma protams, uzstāj , lai neākstos un saņemos pabeigt mācības. Tāpat, viņš nemaz mani neuztur. Lai gan ir situēts un tad vēl sazin uz ko cer? Kā tu vari uz kaut ko vispār cerēt pēc visa šī?
Finansiālā un emocionālā vardarbība pārauga īstā spīdzināšanā. Rudenī mums aiz mājas tika izmesti mājas kaķēni. Un biju spiesta raudāt un noraudžities kā viņi kliedz. Mēģina tikt iekšā un beigās mirst mokošā nāvē. Lieki teikt, ka dzīvnieku patversmei bija p*uj un visiem dienestiem tāpat. nekomentēsim sūda :Latviju un padomus ka ņemiet un rūpējieties paši. Pati tā kā nestrādāju Rīgā īrēju tikai istabu un man bejia iesp;ejas kaķeniem dot mājas un tā nodarīt pāri mamai arī nevarēju. Tāpēc vairākas dienas skatījos kā mirst, paliek aizvien sliktāk. Acis iekaist, izsprāgst ārā. Kā atsakās ēst un vnk dreboši nolien nomirt. Tas mani ir dziļi traumējis. Saprotu vienu- nekad nevajad piedot. Tas atkārtosies.
54
