Labvakar!
Man nenāk miegs un gatavoties kontroldarbam ir noriebies, tāpēc pajautāšu te par to, kas man aktuāls un noteikti daudziem arī. :)
Par PERFEKCIONISMU.
Esmu perfekcioniste. Vienmēr esmu bijusi. Kādreiz līdz tādam līmenim, ka skolā regulāri pārrakstīju stundā veiktos pierakstus, jo nevarēju skatīties un neglītu rokrakstu, arī sekmes visur centos turēt 7 un uz augšu, lai gan sapratu, ka atzīme ir tikai skaitlis. Arī izskata ziņā. Labi, nekrāsojos baigi daudz, bet man katru dienu vajadzēja “labo matu dienu”, vajadzēja, lai koptēls labi izskatas uc. Visam jābūt perfektam kā sakās. :)
Bakalaura studijās bija līdzīgi. Nevienu reizi neko nebiju labojusi, neviena parāda man nebija. Visus 3 gadus biju budžetā. Atceros, ka man nebija nekad domāšana “galvenais 4”, vienmēr biju prasīga.
Tagad maģistru studijas un darbs, gribu vēl uz sporta zāli iet. Es sarotu, ka es tā varu izdegt, jo es dzenos pēd kaut kā pat nezinu priekš kā..... Tagas rakstīt 101 konspektu studiām nav laika un reizēm fiziski un mentāli nākas nedaudz padoties, nenokārtot kaut ko un tad pārkārtot, bet nu... iekšējais perfekcionisms tāpat manī sēž
Es censos sev skandēt galvā, ka vajag apstaties un ņemu regulari dienas off, mierinu sevi, ka nevajag jau perfekti un dabūt kontroldarbā 5 nav pasaules gals, bet iekšējs balss uzmācīgi saka “ tu neesi gana laba!”, “ tu nedarīju uz visiem 100%”, “tu neesi gana gudra”.
Domāju, ka tas saistīts ar kādreizējo spiedienu no vecākiem, skolotājiem uc. Spiedienu no sabiedrības. Ar nespēju pieņemt sevi? Vēlmi būt par katru cenu pirmajai?
Saprptu, ka skan stulbi, bet reizēm šķiet, ka es pārtieku no uzslavām, labām atzīmēm, prēmijām darba uc. Man vienksrši tad ir sajūta, ka es daru kaut ko pareizi. Prieks, gandarījums. Bet tie upuri reizēm šķiet nesamērīgi....
Bet nu fun fact - cilvēki apkārt domā, ka esmu chill un man par visu veinalaga, bwt vienkarsi dabiski viss sanāk labi :D, daudiz ir teikuši to, bet nu patiesiba ir pavisam otrādi... neesmu chill, tikai reizēm tēloju, lai pati noticu un citi
Kā jūs cīnāties ar perfkecionismu?
Ar to uzmācīgi domu galvā, ka - varēji ieguldīt vairāk laika, varēji labāk, bet izdarīji kā viduvējība vai pat sliktāk?
Kā domājat kas ietekme ti, ka cilvēks kļūst par perfekcionismu?