Vai tik gadījumā neesi cilvēks perfekcionists?
Man tagad ir maģistratūras studijas, darbs un ir ļoti traki. Laiks ir tik cik tas ir un pat ja būtu vairāk zinu, ka tas manai trauksmei nepalīdzētu tāpat.
Pirmos 2 studiju gadus es apzināti nestrādāju, lai neizrotētu no budžeta un pat tad, kad bija laiks atliku likām es tāpat jutos kā tu apraksti. Izteikti semestra sākumā, pēc tam pamazām man tas viss ''atgāja'', bet pirms pārbaudījumiem, runājamajiem semināriem uc. es mēdzu stresot, bija problēmas ar miegu utml.
Domāju, ka vienkārši tu, es un daži citi esam tādi cilvēki. :) Ir cilvēki, kuriem par visu piekāst un ir tādi, kuri par visu streso. Es piederu otrajai grupai un lai kā centos - atrast hobijus, domāt pozitīvas domas utml., nekad tā īsti no tām uzmācīgajām domām netiku vaļā, bija vabrūt tikai nedaudz vieglāk
Tev ieteiktu saņemt sevi rokās. Aizbrauc uz bibliotēku mācīties, neņem neko lieku, atslēdz telefonu vau uzliedz taimeri un mācies 1-2h, tad taisi pauzi un tā uz riņķi. Tad prāts apradīs ar slodzi un, lai gan pastāv iespēja, ka tāpat būsi nemierīga, tomēr būs apziņa, ka esi gatavojusies un tas tāds ''drošības spilvens''. Man vēl ļoti palīdz pastaigas starp macībām un savulaik patika pat ārā mācīties, jo svaigs gaiss. Tāpat pēc kāda laika mācoties man patika palutināt sevi ar kafiju vai kādu bulciņu, tad to prāts uztver kā balvu. :)
Nu, es domāju, ka ir vērts izmēģināt dažādas motivējošas tehnikas un mēģināt sakārtot grafiku tā, lai ir kad ko gaidīt - forša nedēļas nogale ar draugiem, garšīgs ēdiens utml. Pat ja šķiet, ka aj nē, neesmu pelnījusi, tāpat vajag! Kā vajag mācīties, tā arī atpūsties!
315
