Bērnībā dzīvoju laukos, uz pilsētu pirkt jaunu apģērbu braucām divas reizes gadā - vasarā un ziemas brīvlaikā, vai arī novelkāju māsas vecās drēbes.
Vidusskolā, kad sāku mācīties pilsētā, visa pašas naudiņa aizgāja lupatās, teju katru nedēļu kāds jauns džemperis, blūzīte, uz katriem svētkiem cita kleita, tā mānija turpinājās diezgan ilgi. Neprotu īsti parūpēties par apģērbu, ļoti ātri novalkāju, tādēļ vienkārši vajag jaunu. Kad iepazinos ar tagadējo draugu, sākumā dikti gribēju pucēties, vajadzēja visu ko jaunu, tagad vienkārši finanses vairs neļauj tik ļoti tērēties. Nesen nopirku jaunas bikses, bet izskatās, ka šogad rakņāšu skapi un visu rudens sezonu staigāšu vecajās drēbēs. Arī ģērbšanās stils pa šo laiku ir ļoti pamainījies, pagājušajā gadā vēl patika kleitiņas, papēdīši, šogad tikai bikses, džemperi un kedas.