Izlasīju tos Kivja savārstījumus X'ā. Sanāca smiekli par divām lietām:
Kivis raksta: "Es, jā, es lamāju ņirgāšanos par cilvēkiem katru dienu." Tas tā kā domāts, ka viņš katru dienu nosoda ņirgāšanos par cilvēkiem? Ja tā, tad nevar nesmieties par to, kāds drausmīgs divkosis viņš ir, jo pats to vien tikai dara, kā ņirgājas par citiem cilvēkiem.
Nu un otra lieta, kura lika man smieties. Kivis raksta: "Bet tu nevari būt zolīds cilvēks, ja tu dzīvo kopā ar VARDI." Kā, lūdzu? Vecīt, tu pats dzīvo kopā ar pēdējo šmaru, kura maza krāniņa un šmigas dēļ pametusi visus savus bērnus, nemaksā alimentus, no galvas līdz kājām ar sūdiem nolej ikvienu kas viņai neglauda pa spalvai, parazitē uz citu rēķina un savu vienīgo bērnu, kurš vēl viņai palicis, audzina kā mežoni. Bet, oi, atliek kādam izteikt kritiku viņu virzienā, kā lielais, resnais tēviņš uzreiz kļūs par klaviatūras varoni un, slēpdamies aiz ekrāna, uz visām pusēm spļaudīs savu žulti. Nožēlojamie deģenerāti.