Sveikas, meitenes! :)
Nepieciešams padoms.
Kopā ar draugu esam jau vairāk kā 2 gadus, sākumā viss bija skaisti, pavadījām kopā diezgan daudz laika, draugs izrādīja iniciatīvu un aicināja uz randiņiem, ziedus dāvināja gan ar iemeslu, gan bez. Vienvārdsakot, iemīlējos ļoti uzmanīgā, mīļā un uzmanību veltošā vīrietī.
Šobrīd situācija ir tāda, ka esam ļooti atsvešinājušies..Precīzāk tieši viņš. Esmu tāda pati kāda biju, kad iepazināmies.
Kopā strādājam, bet dienas laikā īsti netiekamies, braucam kopā mājās un viņš uzreiz sēžas dīvānā un spēlē pleisi uz kādām 3h. Es savukārt nīkstu blakus istabā. Vakarā kopā pavakariņojam, labākajā gadījumā noskatamies kādu filmu un ejam gulēt.
Brīvdienās neko īsti kopā nedaram. Kad prasu, kāpēc viņš vairs nav tāds kā agrāk, nav tik mīļš, neaicina uz randiņiem, nedāvina ziedus bez iemesla, atbilde vienmēr ir viena, ka šobrīd nav lieku līdzekļu, nevar izdomāt kur kopā aizbraukt vai arī ka viņš tāds vienkārši ir..Man protams tas šķiet absurdi, jo neprasu neko pārdabisku naudas izteiksmē, var taču kaut vai kopā aizbraukt piknikā, vai Maximā rozītes nopirkt par 2€. Tas taču neprasa neko daudz. Reāli jūtos tā itkā dzīvotu kopā ar dzīvokļa biedru.
Sekss mums arī ir labi ja 1x nedēļā. Nevis tāpēc, ka man galva sāp, bet tāpēc, ka viņam kkas nav pa prātam - pilnmēness, pirmdiena, noguris u.t.t
Nezinu, varbūt kādam tas ir normāli, bet man ir ļooti svarīga fiziskā komunikācija- pieskārieni, skūpsti, kopā pavadītais laiks(kvalitatīvi, nevis pie TV). Reizēm ir tāda sajūta, ka no viņa puses nav nekādas mīlestības, vienkārši ir forši kad kāda ir blakus un viņš pats sevi par to pārliecina, jo man stāsta, ka mīl mani.. Esmu ar viņu par to runājusi, bet jēgas nekādas..Viņš pretī jautā, kāpēc pati nevaru izdomāt ko mums kopā darīt. Ko protams es varu, bet ne visu laiku. Reāli nesaprotu kā man izturēties un ko teikt vaj neteikt.
775
