Esmu labos draugos ar tīrību. Dzīvoklī kārtīgs un tīrs. Jūtos tāda vidē labi.
Jā, bet, tā kā neesmu no mūķeņu gala, kopā ar draugu ar seksu nodarbojamies regulāri (tikumīgi būtu, ja viņš būtu jau mans vīrs, nevis vēl draugs).
Man bieži ir sajūta, ka guļu netīrā gultasvelā (kas tā arī ir), jo paliek taču sviedri un izdalījumi seksa laikā, kas principā ir neizbēgami, jo mums ir fiziskais ķermenis. Iekšēji ir savādi aprast ar to domu, ka tā, jo agrāk nebija jādala gulta ar vīrieti, varēju pat mēnesi mierīgi nemazgāt gultasveļu, jo vakaros pirms gulētiešanas vienmēr mazgājos. Ar iepriekšējo draugu gulējām atsevišķi, līdz ar to tādu problēmu nebija (dažādās dzīvesvietās. Kaut gan, kad biju ciemos, gulējām dažādas gultās, jo viņš krāc. Ar seksu nodarbojāmies viņa gultā).
Jau iepriekš teikšu, lai "gudrās" mani nesūta pie psihologa, jo man ar galvu viss pat, iespējams, labāk nekā pašām.
Gribētos saprast to, kā kura skatās uz gultasveļas jautājumu. Cik bieži mazgā?
Varbūt mainīsies kaut kas uztverē.
Paldies.