Cik daudz šeit ir sieviešu, kas ir vienas un plāno palikt vienas?

Un visas šitās pašpietiekamās vecmeitas ir bezbērniem ???

Tu par spermas bankām neesi dzirdējusi? Mūsdienās pat vīrieti nevajaga, lai tiktu pie bērna. Bērnu radīt tik tiešām nav māksla.

Man LV bija tā pati problēma. Tie pāris džeki, kas man patika, visi bija aizņemti. Pārējie mani neinteresēja. Un es neesmu tas tips, kas skrien vīriešiem pakaļ. Tagad esmu precējusies ārzemnieku un viņš ir viss, ko es vēlējos LV, bet tur neatradu.

Ā, es tikko pamanīju tavu komentāru diskusijā par skaļajiem kaimiņiem. Viss skaidrs ar tevi, jažemaķ. :D

Rasareisa @ 08.02.2021 22:08

Un visas šitās pašpietiekamās vecmeitas ir bezbērniem ???

Un? Vai bērnu neesamība sievieti padara kaut kādā veidā sliktāku par tām, kurām bērni ir? Bet vispār labāk parunāsim par tevi. Tu ienāci šajā diskusijā, lai nevis atbildētu uz diskusijas autores jautājumiem vai lai iesaistītos diskusijā ar citiem diskusijas dalībniekiem, bet lai prastā veidā paņirgātos par citām sievietēm. Pašai droši vien likās, ka tādā veidā uzcel sevi augstāk par "vecmeitām bez bērniem", bet, teikšu godīgi, no malas izskaties pēc prastas bābas, jo normālām, domājošām sievietēm nerodas vēlme aizskart vai ņirgāties par citām sievietēm un šo sieviešu dzīves izvēlēm.

Rasareisa @ 08.02.2021 22:08

Un visas šitās pašpietiekamās vecmeitas ir bezbērniem ???

Bērnus radīt nav māksla. Bērnam ir vajadzīgi abi vecāki nevis tikai mamma vai tētis. Ģimene. Ja tādas nav, tad varbūt labāk atturēties, jo runa iet par cilvēku nevis lietu, ar kuras radīšanu viss nebeidzas. Tāpēc, jau ir tik daudz nelaimīgu bērnu , kuru vecākiem tāda domāšana kā tev - tik uztaisīt!

Un visas šitās pašpietiekamās vecmeitas ir bezbērniem 🤣🤣🤣

Attiecības nav obligātas, kopdzīve nav obligāta, cilvēkiem ir tiesības dzīvot sev savā telpā mierā un kārtībā un beidziet moralizēt.

Ļoti daudz, īpaši ārzemēs. Ir tādas sievietes, kas uzreiz pasaka, ka nekad neprecēsies utt. Kā saka, tagad populāri ir dzīvot tikai priekš sevis.

Nu attiecības nav īsti piemērotas cilvēkiem, kuri dzīvo ideālu mākoņos.
Ja kaut kādā mērā ir vēlme pēc tām, tad ir vērts piestrādāt pie lietām, kas traucē veidot vai uzturēt tās. Jo tomēr - veiksmīgas attiecības ir primāri atkarīgas no paša rīcības.
Kas attiecas uz konceptu - dzīvot līdz mūža galam - neredzu jēgu uz to iespringt, it īpaši, ja skaities pašpietiekams cilvēks. Kā būs, tā būs. Nevar paredzēt to, kā dzīve, pats vai otrs cilvēks mainīsies pēc x gadiem.

Atrast otru cilvēku ar ko gribētu nodzīvot visu mūžu tiešām ir retums, bet nav neiespējami.
Ja skatās uz tiem pāriem, kas šķiras, tad tur ir vaina nemācēšanā komunicēt un nolikt bišķiņ savu ego malā. Ja mans vīrs mūsu strīdu laikā tiešām būtu klausījis tajā ko saku, tad mēs jau 10 reizes būtu izšķīrušies. Gadi iet un mūsu attiecības mainās, mana domāšana mainās un kad izejam cauri grūtībām mēs paliekam stiprāki Un Es tiešām nevienu citu sev blakus neredzu. Ļoti ceru, ka nodzīvosim līdz sirmam vecumam.
Ko es gribu pateikt, nekad nevajag būt kategoriski noskaņotai. Vienkārši dzīvo savu dzīvi, turi acis vaļā un izmanto iespējas.
Zini kā es paliku kopā ar savu vīru? Pati uzrakstīju viņam Facebookā. Un es biju tā, kas kategoriski uzskatīja, ka nekad pirmā vīrietim nerakstīs.

Prieks redzēt līdzīgi domājošas, bet mani tomēr pārsteidz, cik daudzas vienkārši tic, ka visas atrod savu īsto un dzīvo laimīgi līdz mūža galam. Ņemot vērā, ka vairāk kā puse laulību tiek šķirtas, un arī nešķirtajās ir ļoti daudz nelaimīgu pāru. Tad no kurienes tāda pārliecība un solījumi, ka es jau tūlīt, tūlīt atradīšu ideālu (priekš sevis) vīrieti ar kuru būšu kopā līdz mūža galam? :D

Kāpēc visi saka "tev viss vēl priekšā, ej un dzīvo, baudi dzīvi, drīz satiksi savu īsto"? Vai tad cilvēks pēc izvēles nevar būt viens, ja ta grib? Vai tas ir kaut kur iekalts, ka laimīgs un dzīvi baudīt var tikai,ja ir ar kādu kopā? Zinu ļoti daudzus cilvēkus kas ir vieni un ne ar ko nav sliktāki par tiem,kas ir attiecībās. Ne visiem ir vajadzīgs otrs cilvēks un nav jau tā,ka tas būtu vienīgais veids kā dzīvot.

Man joprojām ir paziņa, kurai ir 30+, nav drauga kopš 9.klases, kur nu vēl vīrs. Un lai cik dīvaini neliktos arī nevainīga. Ļoti mīl kaķus, cilvēki riebj. Vot, tā ir vecmeita ar šādu dzīves nostāju!
Autorei viss vēl priekšā.

Es kādreiz savos dumjajos 22 gados arī domāju ka būšu mūžīgā vecmeita ar 5 kaķiem. 🤣🤣 Bet tad 23.gadu vecumā satiku savu vīru. Tagad man jau ir gandrīz 30 un esmu precēta.
Tev viss priekšā. Satiksi īsto, tad, kad to vismazāk gaidi.
Neiespringsti uz to.

Ai, šitādas runas "cik labi vienai", "attiecības negrib" utt ir tikai līdz brīdim, kad uzrodas īstais vīrietis. Tu ne pirmā, ne pēdēja, kas šādi runā.

Bellatresa @ 08.02.2021 08:45

Manuprāt, vienatne ir vajadzīga, jo tieši attiecībās mēs to nereti pazaudējam. Es tiešām nevaru iedomāties būt kopā 24/7. Esmu izbaudījusi pietiekoši daudz randiņus, attiecības, bet tas viss bija bez nākotnes. Protams, arī salauzta sirds ,pat abpusēji. Pazaudēju savu es, iedzīvojos milzīgos kompleksos, ēšanas un veselības problēmās. Šobrīd jau dažus gadus esmu viena un atguvu pašvērtējumu, veselību un stipru raksturu. Jā, bijušie ir mēģinājuši attiecības atjaunot ,bet es biju pilnībā pret. Pagātnei nav nākotne, par vēlu. Viņi nebija slikti cilvēki , bet mūsu attiecībām nebija lemts turpināties.
Protams, ir ļoti daudz cilvēki(arī forumā), kuri domā, ka dzīvot vienam nav labi, pat izsmej,ja nav vīrs un bērni ,redz potenciālā vecmeita. Un,ja tā? Tā ir mana dzīve. Par to nebaidos, kà būs. Varbūt esmu pašpietiekama.
Līdz 24 gadiem, liku priekšplānā tikai attiecības un viss pārējais bija otrajā plānā, nesvarīgs, tas nebija pareizi. Galvenais, ir neklausīties apkārtējos, jo tā ir TAVA dzīve un laime. Tomēr, es ticu, ka kaut kur ir īstais cilvēks, vienkārši nevajag iespringt un izmisīgi, kādu meklēt. Diemžēl, mūsdienu cilvēkiem vairs nav vērtības. Es noteikti neesmu no tiem, kas dzīvos kopā, lai tik nebūtu viens. Tāpat, esmu pret vienas nakts sakariem.

Bērnībā es sapņoju, ka man 20 gados būs skaistas kāzas, vīrs, bērni. Tomēr, dzīvē viss sagriezās savādāk. Tāpēc, krist panikā? Nē, sapņot ir labi, bet jāskatās arī uz realitāti. 27 gadi nav nekāds vecums, ticu, ka mums tas viss būs īstajā laikā! 🙂

Manuprāt, vienatne ir vajadzīga, jo tieši attiecībās mēs to nereti pazaudējam. Es tiešām nevaru iedomāties būt kopā 24/7. Esmu izbaudījusi pietiekoši daudz randiņus, attiecības, bet tas viss bija bez nākotnes. Protams, arī salauzta sirds ,pat abpusēji. Pazaudēju savu es, iedzīvojos milzīgos kompleksos, ēšanas un veselības problēmās. Šobrīd jau dažus gadus esmu viena un atguvu pašvērtējumu, veselību un stipru raksturu. Jā, bijušie ir mēģinājuši attiecības atjaunot ,bet es biju pilnībā pret. Pagātnei nav nākotne, par vēlu. Viņi nebija slikti cilvēki , bet mūsu attiecībām nebija lemts turpināties.
Protams, ir ļoti daudz cilvēki(arī forumā), kuri domā, ka dzīvot vienam nav labi, pat izsmej,ja nav vīrs un bērni ,redz potenciālā vecmeita. Un,ja tā? Tā ir mana dzīve. Par to nebaidos, kà būs. Varbūt esmu pašpietiekama.
Līdz 24 gadiem, liku priekšplānā tikai attiecības un viss pārējais bija otrajā plānā, nesvarīgs, tas nebija pareizi. Galvenais, ir neklausīties apkārtējos, jo tā ir TAVA dzīve un laime. Tomēr, es ticu, ka kaut kur ir īstais cilvēks, vienkārši nevajag iespringt un izmisīgi, kādu meklēt. Diemžēl, mūsdienu cilvēkiem vairs nav vērtības. Es noteikti neesmu no tiem, kas dzīvos kopā, lai tik nebūtu viens. Tāpat, esmu pret vienas nakts sakariem.

Es pilnīgi mierīgi varētu kaut visu dzīvi nodzīvot viena, t.i. bez nopietnām attiecībām. Vienatne mani nebaida, tieši pretēji. Tā nu sagadījās, ka savā dzīves ceļā sastapu cilvēku ar kuru šajā jautājumā ir vienots viedoklis, tāpēc mūsu attiecības man dod pietiekami daudz brīvības un laika sev, taču, ja nebūtu šī cilvēka vai ja pēkšņi atkal paliktu viena, par to neuztrauktos. Gadiem ejot, esmu kļuvusi ļoti pašpietiekama, priekšroku dodu vienatnei, nevēlos savā dzīves telpā ielaist citus cilvēkus. Dažreiz pat biedē doma, ka tas viss man pēkšņi varētu tikt atņemts. Tās ir manas emocijas un domas uz šo brīdi, taču dzīve ir gara un vēl tik daudz kas var mainīties.
Ar šo gribu teikt to, ka vēlme būt vienai vai vēlme dzīvot bez attiecībām, nav nekas slikts. Taču, neskatoties uz to, gadās, ka savā dzīves ceļā sastopam cilvēkus ar kuriem esam, tā teikt, uz viena viļņa. Es ieteiktu vienkārši dzīvot un baudīt dzīvi. Ja izdosies satikt to cilvēku ar kuru tomēr gribēsies būt kopā - super! Ja ne - arī super! Vēl esam jaunas un mums priekšā visa dzīve. :)

Kādu laiku vienai noteikti būs forši padzīvot.. Man ļoti patīk, reāli izbaudu šo laiku kad esmu viena.. Bet sevi pieķeru pie domas, ja Man būs visu laiku tik forši, tad dzivošu viena visu laiku.. Nafig tās stulbās attiecības

Es esmu apdomājusi būšanu vienai pēc iepriekšējām attiecībām, kas mani baigi mainija kā personu. Tad uzradās tagadējais. Un domāju, ja reiz sanāks tā, ka katram būs jāiet savs ceļš, visticamāk mans lēmums par būšanu vienai būs apzināts.