Es esmu šokā par cilvēku bezatbildību (arī savu paziņu, draugu un tuvinieku).
Lai gan ne ar vienu "ballēties" jau labu laiku neeju, tik un tā regulāri saņemu uzaicinājumus patusēties paziņu kompānijā, jo tāds Covids nepastāv - nekad nebiju iedomājusies, ka lielākā daļa ir tik bezatbildīgi. Jā, man ir bail saslimt, taču vēl vairāk man ir bail aplipināt citus - jaunie, veselie varbūt padzers tējiņas un paliks labāk, bet ko darīt vecajiem? Pat grūtniecei vienalga par ierobežojumiem, kāds, atbraucot no ārzemēm, pa taisno dodas apciemot visus pudeles brāļus.
Šodien saņēmu nepatīkamu ziņu no ģimenes - viņu ciematiņā šobrīd notiek "uzliesmojums", kaimiņos nomiris gados vecs vīrietis, vēl kāds ārstējas slimnīcā, citam kaimiņam konstatēts vīruss, bezatbildīgi to svētkos iznēsājis pa citām mājām un ko dara mana oma (80+ gadi)? Par to visu pasmejas un skraida apkārt pie radiem, kuru ģimenēs ir simptomi, arī paši vīrusu iznēsātāji tam vēl joprojām līdz galam netic, jo lielākā daļa ir vieglā formā. Arī Ziemassvētkos ģimene lūdzās, lai braucu ciemos, nolēmu dāvanas atdot bez tieša kontakta - prom un atpakaļ, atstājot tās turpat pie durvīm. Mans pārsteigums bija, ka tur ciemojās tādi radi no šitādas pilsētas, tādi no šitādas un es viena pati muļķe ar masku zvanos pie durvīm.
Uz mani darbā skatās šķībi, jo esmu no citas pilsētas un uz darbu dodos ar sabiedrisko transportu, savukārt esmu vienīgā, kam šodien visas dienas garumā bija maska. Es zinu, ka arī es viegli varu saķert šo vīrusu (veikalā, sabiedriskajā transportā), taču esmu droša, ka saviem tuviniekiem to tālāk "neuzdāvināšu", jo gluži vienkārši pie viņiem nedodos.
Jā, dažu indivīdu dēļ Jaunā gada sagaidīšana man vairs nebūs ārpus mājas (divatā) kā bija iecerēts līdz šim, bet neko darīt, esmu gatava samierināties, lai šis murgs ātrāk beigtos, jo nav ne jausmas, kādus vēl ierobežojumus varētu ieviest.