Liela daļa no bļāvējiem ir tieši tie, kas paši savas pakaļas no dīvāna nevar pacelt un mainīt savus dzīves apstākļus, galvenokārt līdzekļus. Viņiem vieglāk ir vainot visus citus, nekā pašiem sevi. Te pat nav jārunā par mazajām algak, bet gan tiem, kas vienkārši sēd bez darba un gaida, kad visu uz paplāti pienesīs.
Daudzi būtu šokēti, kas notiek Facebook pabalstu lapā pie datumiem, kad tuvojas bērnu nauda. Tur neredzēt tekstu par to, ka bērnus mes dzemdējam sev, tur "acis plēš", ka bērnus dzemdē valstij un valstij jāuztur ne tikai bērni, bet arī paši vecāki.
Es saprotu, ka dzīvē gadās visādas situācijas, bet kāpēc tik milzīgai daļai taa situācija ir ievilkusies daudzu gadu garumā..
Un nē, es nekaunos teikt ka nepalīdzēšu ar bērnu apģērbu un apaviem. Konkrēti domāju par jaunu ģimeni mūsu tuvumā. Tēvs, ja viņu tā var nosaukt, nekaunas pateikt, ka ražos cik vien viņa draudzene spēs dzemdēt. Viņam 24,ceturtā bērna gaidībās. Nestrādā ne viens, ne otrs. Meitene no darba aizgāja, jo nevarot izgulēties kā pieradusi.
Pašvaldība piedāvāja bērniņiem vietu bērnudārzā, apmaksātu, lai bērni būtu paēduši, siltumā un ar viņiem vismaz kāds nodarbotos. Divas nedēļas gāja, apnika, pārāk agri jāceļas, lai paliekot mājas. Vecākam bērnam obligātais bērnudārzs, bet viņu vienkārši neved. Vēl viens fakts, kas mani tracina, viņi nemazgā bērniem drēbes, bet vienkārši izmet! Pārāk daudzi viņiem atdod, tāpēc arī atļaujas izmest un vilkt nākošās.
Akk, varētu turpināt un turpināt.. Vai šādi cilvēki var bļaut cik pie mums viss slikti? Varētu, bet tad ja paši redzētu, ka vissliktāko sev un bērniem apkārt rada viņi paši.
Par palīdzēšanu, man vairāk prieku sagādā bērnu drēbes, apavus, mantas atdot cilvēkiem, kuri strādā un paši saviem spēkiem cīnās. Un arī novērtēt viņi prot pavisam savādāk-kā palīdzību nevis pienākumu pret viņiem.