Darbs un Tu.

Minelūše @ 26.08.2020 10:27

Man nekādas savas sfēras nav, esmu strādājusi dažādās sfērās. Nē, uz darbu nekad neeju ar prieku un nevaru iedomāties darbu, kas man patiktu. Pati par sevi esmu ļoti slinks cilvēks un man ļoti nepatīk strādāt. Ja man nevajadzētu naudu, es nevienu dienu nestrādātu.
Alga man ir pats galvenais, ja tā ir normāla, ar visu pārējo varu samierināties. Priekš manis darbs ir darbs, tā nav nekāda izprieca, ne svētki, ne aicinājums. Vienkārša dzīves puse, kas vajadzīga, lai izdzīvotu. Priecājos, ka man vispār ir darbs, kad tik daudzi ir bezdarbnieki.

Es Tev varu ļoti piekrist. Precīzs komentārs, pateici tieši tā, kā arī es domāju un kā tas ir.

Kā kuru dienu, pa lielam braucu bez emocijām, ir ok jo saprotu, ka pelnu pat ļoti labu algu. Ir vieglākas dienas ir grūtākas, viss normās. Ja man kāds kādreiz teiktu , ka strādāšu šajā jomā, nekad neticētu. ?

Es dievinu savu darbu. Eju ar patiesu prieku. Galvenais ir labi kolēģi, laba priekšniecība un patīkams darbs.

Strādāju jomā par ko studēju. Darbs patīk, jo gan forši kolēģi un priekšnieks, gan tas, ka nav tipiska 9-17 darba diena - pati varu plānot laiku, galvenais jāizdara, kas jāizdara. Alga arī ir ok un pamazām palielinās turpinot sevi pierādīt.
Citreiz jau liekas, ka gribētos kaut ko pamainīt vai garās brīvdienas, bet pat, kad kādu svētdienu pavadu nobumbulējot dīvānā, saprotu, ka nedēļa mēdz nogurdināt un ir jau ok mans darbs!

Man svarīgākais ir darba laiks, pienākumi, alga ir otršķirīga, bet, protams, par minimālo jau nestrādātu.
Paldies Covid, kas manus darba apstākļus ir jūtami uzlabojis un tagad uz darbu eju tīri vai ar patiku. Jo tagad ir vairāk brīvā laiku, nav jāvelk laiks, jāatsēž bezjēdzīgas stundas, padaru un braucu mājās. Rezultātā izdaru daudz vairāk, jo laika vilkšana nenormāli nogurdināja.
Es nevaru iedomāties savu sapņu darbu, nav tādas lietas, kas mani aizrautu no A-Z.

Strādāju medicīnā ( rehabilitācijas jomas speciāliste), jomā, kurā mācījos RSU, uz darbu eju ar gandarījumu. Sevi “nenodzenu”, jo strādāju nepilnu slodzi, arī nakts darbs man nav. Visumā vairāk pozitīvu sajūtu, nekā negatīvu. Patīk, ka manā darbā nav visu laiku viens un tas pats, pacienti ir ļoooooti dažādi, tie mainās, zināšanas visu laiku jāpilnveido un, to daru ar prieku, jo man ļooooti interesē aktualitātes medicīnā ( drīzumā, piemēram, būs Covid veltīta konference, ļoti gaidu, ko pastāstīs tur). Darbs “kaulus nelauž” un esmu patiesi lamīgs cilvēks, jo patīk tas, ko daru! 🙂

Daru savu darbu ar interesi. Kamēr nenotiek kaut kādi sū#i tikmēr ir ok.