Ganjau, Jums arī nācies saskarties, kad kāds draugs, paziņa kādreiz uzjautā aizdot kādu summu, es jau parasti, ja varu, tad aizdodu, jo saprotu, ka arī tomēr prasīt kādam ir jāsaņemās un ja tomeŗ prasa, tad jau parasti tas ir nopietni.
Labie draugi vienmēŗ ir atdevuši, nekad nav bijis problēmas, bet ir tādi cilvēki, kas pasaka konkrētu datumu, tad tajā datumā neatbild, tad pēctam arī nē, ignorē, dažreiz atbild, dažreiz nē. Man daži ir tādi cilvēki un neesmu jau tik slikts un, ka nesaprotu, es labi saprotu, ka var būt problēmas kādas, nevarēja atdot norunātajā laikā, pasaki, nevarēja arī tad, atkal padod pats ziņu, kaut vai pa druskai tad, visu var runāt.
Tagad es sapratu, ka man pašam apnika rakstīt vēstules, čau, kad varēsi atdot, kad būs, jo sajūta, ka tāpat bezjēdzīgi prasi, it kā jau varētu ai, lai viņam paliek, bet paliek tomēr tā sajūta, ka mani reāli labi apčakarēja un vēl papildus ilgi mans laiks tērēts visulaiku pa velti prasot un nesaņemot atbildi.