Vai tiešām piekrist sev?

Pīrsingu jau var pēc kāda laika izņemt un aizaudzēt. Man bija vienai ausij 4 caurumi vairāk kā 2 gadus. Pēc kāda laika apnika, neliku vairāk auskarus un aizauga.
Tetovējums nu jā paliks uz visu mūžu. Bet var taisīt vieta kur neredz katru dienu.
Jāizlemj tev vai esi gatava tādiem lieliem soļiem. Man nav nekas pretī nē pret notetovētu sievieti ar pīrsingiem, gan pret dabīgu. Patīk kā izskatās latviešu IG meitene Monami Frosta, bet pati tādu izskatu nevarētu iznest, jo darbs ir tāda sfērā kur to neatbalsta.
Bet tetovējumu jā plānoju taisīt. Tikai jāsaņemas, jo bail no sāpēm.

Pirms pāris gadiem (un vispār joprojām) arī uznāca milzīga vēlme kaut ko sevī mainīt, gribēju sejas pīrsingu, matus citādākus un, protams, arī tetovējumu. Tā kā matus bija žēl aiztikt, tetovējumam vēl jānobriest izlēmu par labu pīrsingam. Negribēju arī gluži riskēt ar redzamu pīrsingu, tāpēc spontāni izdūru pīrsingu mēlē (lai gan vienmēr teicu, ka mēli un nabu neaiztikšu). Tā nu ar mēles pīrsingu dzīvojos jau gandrīz 6 gadus un joprojām nenožēloju. To nevar redzēt, ja vien neparādi. Un tomēr jūties ar odziņu ? un nē, mēles pīrsings netraucē ne ēst, ne runāt

Es uzskatu, ka tādas lietas kā pīrsingu vai tetovējumu nogaidīt kādas nedēļas, ja joprojām domā neliek mieru tad kāpēc gan netaisīt.
Tetovējumu var taisīt mini, nelielu kā arī tādā vietā kur pati neredzēsi katru dienu vai tieši tur kur tikai pati redzesi. Domāju, ka to nenožēlo tu, galvenais izvēlēties labu meistaru un noteikti nebūsi vīlusies.
Ar pīrisungu ir tā, ja degunā kādu mazu pelīti varētu būt ok, bet ja uzacs vai virs lūpas tad var palikt rēta cenšoties aizaudzet. Manai mammai 40 gados izdura deguna pīrsingu un ir mini pērlīte, ļoti gaumīgi, nav ne vainas.
Man pašai bieži gribas pārmaiņas. Parasti tas vairāk saistītas ar frizūru un matu krāsu.
Arī savu tatto ieguvu ātri izlemjot un netiekot vaļā no domas. Varbūt zīmējumu būtu taisījusi citu bet nenožēloju ne vienu dienu.
Apdomā un uz priekšu. Nedzīvo jau mūžīgi, vajag izmēģināt ?

Sveika. Man bija ļoti līdzīgas pārdomas pirms tetovējumu taisīju. Likās, ka tas ir mirkļa iespaids un nemaz vēlāk to negribēšu, ja tagad netaisīšu. Taču, tad nonācu pie secinājuma, ka doma par tetovējumu jau briest 2 gadus. Šos 2 gadus visu laiku šaubījos, taču vēlme nebija zudusi.
Tāpēc nolēmu par labu tetovējumam, jo sapratu, ka tas tomēr ir tas ko gribu un šaubas būs vienmēr.
Nu jau ir pagājuši 3 gadi kopš tetovēšanās un neesmu nožēlojusi ne mirki. Nu jau briest domas par nākamo. Tāda ir mana pieredze.
Tev iesaku izmēģināt ko vēlies, sāc ar pīrsingu, to var aizaudzēt, ja saproti, ka tomēr negribi.

Ļaujos iekšējām sajūtām, ja vēlos, ko mainīt, bet ar prātu.
Piemēram, ja sagribas kaut ko darīt ar matiem, nešaubos un nedomāju ne mirkli, jo mati vienmēr ataug, tāpēc, pat ja man izmaiņas beigu beigās nepatiks, tas nebūs uz mūžu.
Pīrsingi man nekad sevišķi nav patikuši kā tādi, ir izdurtas ausu ļipiņas un tas arī viss. Vēl jo vairāk netaisītu neko tādu sejā.
Tetovējumus dievinu, ja tie ir taisīti kvalitatīvi, tad patiešām ir mākslas darbs, bet pati netetovētos. Kāpēc? Jo zinu, ka nav nekā tāda, ko es vēlētos redzēt uz savas ādas mūžīgi. Agri vai vēlu man tas zīmējums pieriebtos un šajā gadījumā jau nu gan neko nevar izmainīt.
Tu vari pamēģināt hennas tetovējumus vispirms. Tie turas pāris nedēļas un tādā veidā vari spriest vai tev tas patīk, pirms tetovēties pa īstam.

Man liekas, ka dzīve ir jātver te un tagad. Es parasti ļaujos sajūtām. Ar matiem gan esmu piesardzīga, man tur ir konkrētas vēlmes ko mana friziere tik var izpildīt. Bet jā, tattoo gribēju jau pus gadu, zināju tieši kādu, aizgāju un uztaisīju. Nenožēloju, pat kad ikdienā nākas visu laiku redzēt. Tad kādu mēnesi bija vèlme labajā ausī izdurt vēl vienu caurumu. Izdūru. Nenožēloju, jo tā ir paties sīka vienība. Nepatīk - aizaudzē.

Kādēļ ne? Piekrītu meitenēm,ka ir jāļaujas sajūtām, tas gan prasa zināmu izkāpšanu no komforta zonas/ierastā. Ir feina sajūta, kad tiec tam pāri.

Man pašai ģērbšanās stils ir ieturēts, vairāk klasisks un īpaši neeksperimentēju. Laiku atpakaļ no zila gaisa galvā iesēdās doma par diviem pīrsingiem augšējā auss daļā, šī doma nelika mierā kādu brīdi, neko darīt, aizgāju un uztaisiju.

Sveika. Jā, man arī tā ir bijis. Saistībā ar matu krāsu gan vairàk esmu nožēlojusi. Par tetovējumu un pirsingu ļoti ilgi domāju, jo doma jau par to bija vairākus gadus. Bet daudz domu arī bija par to, vai man ātri apniks, vai tas ir īstais dizains, ko nākotnē darbā padomās par to (jo manā svērā ir pacienti, kuri daļa ir veci cilvēki vai vienkārši ar citādāku domāšanu un standartiem). Viss salikās pa plauktiņiem, kad atradu īsto meistaru, uz papīra tapa mana tetovējuma ideja, kuru meistars piekoriģēja.. Visas domas pazuda, biju priecīga, ka saņēmos, uztaisīju. Plānoju jau nākamo.
Iespējams tevi ietekmē karantīna vai kaut kādas bildes no interneta, tāpēc labāk nedaudz nogaidīt. Ja pēc tam vēl gribi taisīt, tad droši vien taisi. Viss atkarīgs ir no tā, ko tu vēlies taisīt un kādā vietā vēlies. Man šķiet, ka ar tetovējumu grūtāk nošaut greizi, ja tam ir kāda tieši tev nozīmīga doma. Ja tas ir vairāk kā vizuāls elements, tad gan nedaudz citādāk. Deguna pīrsings ļoti ātri aizaugs, ja tev nepatiks. Domāju, ka to gan vari uztaisīt. Dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas un paeksperimentēt ar sevi. ??

Zini, kāda indusrija ir jau apdzinusi tetovēšanas? To noņemšanas industrija.
Apģērbs un arī ķermenis ir Tava vizītkarte. Kādu vēstījumu Tu ar deguna riņķi vai tetovējumu par sevi nes pārējiem? Teiksi- taisu priekš sevis? Kas gan Tev dzīvē ir bijis tik traumatiski spilgts, lai vēl to apzināti uzliktu uz ķermeņa to kropļojot? Visdrīzāk nekas... Tātad sanāk, ka Tavs vēstījums ir: esmu impulsīva un vēl nenobriedusi personība, kas viegli ļaujas bara instinktam, muļķīgam modes kliedzienam, jo "tīru" jaunāka gada gājuma cilvēku ir kļuvis mazāk.
Viedokļu dažādībām, kas cits.
Es neesmu bez grēka(tīņa gados), bet ar procedūru atbrīvojos no tā.?

Freids @ 15.04.2020 16:13

Zini, kāda indusrija ir jau apdzinusi tetovēšanas? To noņemšanas industrija.
Apģērbs un arī ķermenis ir Tava vizītkarte. Kādu vēstījumu Tu ar deguna riņķi vai tetovējumu par sevi nes pārējiem? Teiksi- taisu priekš sevis? Kas gan Tev dzīvē ir bijis tik traumatiski spilgts, lai vēl to apzināti uzliktu uz ķermeņa to kropļojot? Visdrīzāk nekas... Tātad sanāk, ka Tavs vēstījums ir: esmu impulsīva un vēl nenobriedusi personība, kas viegli ļaujas bara instinktam, muļķīgam modes kliedzienam, jo "tīru" jaunāka gada gājuma cilvēku ir kļuvis mazāk.
Viedokļu dažādībām, kas cits.
Es neesmu bez grēka(tīņa gados), bet ar procedūru atbrīvojos no tā.?

Man šobrīd uz rokas iekšdelnām, tuvu plaukstas locītavai ir divi sev svarīgi tetovējumi. Abi ir saistīti savstarpēji, taču viens iznes sev līdzi vēstijumu "Be brave." Es nesaukšu iemeslus kāpēc tieši šādi vārdi un uz kāda savas dzīves stāsta pamata radās ideja tetovēt, bet šis teikums mani ir aiznesis gana tālu. Īpaši tad, kad neticu saviem spēkiem. Tetovējot gan nebiju domājusi, ka tam piemitīs tāds spēks. Bet šobrīd es daru lietas, kuras pat nebūtu iedomājusies darīt, jo vienkārši nebūtu gana drosmīga un neticētu savām spējām. Tas nav bijis impulss, tas nav bijis tāpēc, ka gribas lekt līdzi baram. Arī vieta kur tetovēt bija izvēlēta rūpīgi un ar iemeslu.

ekspertize @ 15.04.2020 16:25

Man šobrīd uz rokas iekšdelnām, tuvu plaukstas locītavai ir divi sev svarīgi tetovējumi. Abi ir saistīti savstarpēji, taču viens iznes sev līdzi vēstijumu "Be brave." Es nesaukšu iemeslus kāpēc tieši šādi vārdi un uz kāda savas dzīves stāsta pamata radās ideja tetovēt, bet šis teikums mani ir aiznesis gana tālu. Īpaši tad, kad neticu saviem spēkiem. Tetovējot gan nebiju domājusi, ka tam piemitīs tāds spēks. Bet šobrīd es daru lietas, kuras pat nebūtu iedomājusies darīt, jo vienkārši nebūtu gana drosmīga un neticētu savām spējām. Tas nav bijis impulss, tas nav bijis tāpēc, ka gribas lekt līdzi baram. Arī vieta kur tetovēt bija izvēlēta rūpīgi un ar iemeslu.

Tev nav jāmēģina attaisnot kautkādas savas darbības anonīma cilvēka priekšā- be brave un ej ar augstu paceltu galvu, ignorējot heiterus(lai gan es šajā gadījumā tāds neesmu)
Bet šeit, Tev, no neitrāla cilvēka skatu punkta, nevis draudzenes, mīļotā vai citas tuvas personas, kas parasti saudzē Tava ego.
Tu ar savu šo atbildi, ne tikai pilnībā apstiprināji manu viedokli, bet arī pasliktināji par sevi pirmo iespaidu. 1)Slīvus, seju, kaklu tetovē cilvēks ar izteiktu uzmanības trūkumu, nenobriedušu personību un emocionāli nestabils(pagaidām), jo privātas, intīmas lietas(t.i. "Sev") neliek par apskatu katram garāmejošam bomzim
2) Visi atrunās cik rūpīgi izvēlēts tet. un tā atrašanās vieta un cik dziļa doma, bet neviens līdz galam nevar atbildēt, aizbildinoties:"tas tak intīmi, privāti"
3) Tu esi naiva, ja piedomā un piedēvē parastiem diviem uztetovētiem vārdiem maģiskas spējas.
4) Tu neesi attapīga, ja tik vienkāršu darbību veikšanai, kas notiek galvā automātiski, Tev nepieciešams līdzi nēsāt piezīmju grāmatiņu vai šajā gadījumā jāietetovē. Kā piemēri:" Rīkojies! Piesargies! Paskaties pār plecu! Esi drosmīgs! Esi pozitīvs! u.t.t."

Tas nav ne mēģinājums aizvainot vai uzbraukt. Padalījos ar to kāds būtu mans pirmais iespaids par Tevi un ko reizēm par Tevi padomās kāds cits, kurš parasti tikai paklusēs un pakautrēsies pateikt.

Labi, man ne īpaši uztrauc vai interesē apkārtējo cilvēku viedokļi par mani kā personību. It īpaši pēc diviem tetovējumiem. Tas bieži ir maldinošs, tāpat kā izskats, kur bieži izskatos citu acīs dusmīga, taču tā vienkārši ir mana seja. Esmu gana jau pieradusi pie ne īpaši glaimojošiem pirmajiem iespaidiem, kas parasti komunikācijas laikā beidzas ar - zini, tu man sākumā likies baigi iedomīga.
Es netaisījos sevi attaisnot. Šī ir platforma, kurā ir daudz viedokļu par konkrētām tēmām. Tāpat vēlējos izteikt arī savējo.
Tev šķiet normāli izdarīt vispārinātus secinājumus pēc tetovējumu atrašanās vietas, nezinot nozīmi. Ir ok, ja ir antipātijas pret tetovējumiem. Un ir ok, ja tev riebjas kāds cilvēks tikkai tāpēc, ka tādi eksistē. Tas, kas man nešķiet ok, ir uzskaitīt četrus punktus zinot tik minimālu informāciju. Tavi komentāri šeit, bieži, ir loģiski. Un bieži tiem mēdzu piekrist. Šis bija salīdzinoši negaidīts sava veida uzbrukums. Taču katram savs viedoklis.
Atgriežoties pie tēmas, autorei iesaku sekot sajūtām. ?

ekspertize @ 15.04.2020 17:55

Labi, man ne īpaši uztrauc vai interesē apkārtējo cilvēku viedokļi par mani kā personību. It īpaši pēc diviem tetovējumiem. Tas bieži ir maldinošs, tāpat kā izskats, kur bieži izskatos citu acīs dusmīga, taču tā vienkārši ir mana seja. Esmu gana jau pieradusi pie ne īpaši glaimojošiem pirmajiem iespaidiem, kas parasti komunikācijas laikā beidzas ar - zini, tu man sākumā likies baigi iedomīga.
Es netaisījos sevi attaisnot. Šī ir platforma, kurā ir daudz viedokļu par konkrētām tēmām. Tāpat vēlējos izteikt arī savējo.
Tev šķiet normāli izdarīt vispārinātus secinājumus pēc tetovējumu atrašanās vietas, nezinot nozīmi. Ir ok, ja ir antipātijas pret tetovējumiem. Un ir ok, ja tev riebjas kāds cilvēks tikkai tāpēc, ka tādi eksistē. Tas, kas man nešķiet ok, ir uzskaitīt četrus punktus zinot tik minimālu informāciju. Tavi komentāri šeit, bieži, ir loģiski. Un bieži tiem mēdzu piekrist. Šis bija salīdzinoši negaidīts sava veida uzbrukums. Taču katram savs viedoklis.
Atgriežoties pie tēmas, autorei iesaku sekot sajūtām. ?

Tu to uztvēri uzbrukumu neskatoties uz to, ka es norādīju- tas nav uzbrauciens un ir PIRMAIS iespaids. Kritika dzīvē ir vajadzīga, tas palīdz izaugsmē. Es dzīvē kritiku uzskatu par daudz vērtīgāku nekā glaimus vai uzslavas. Ja mani kritizē, ar loģiskiem argumentiem, es to uzskatu par cieņu no otra cilvēka. Tātad viņš man necenšas pielīst, izdabāt un ir atklāts.
Interesanti, vai Tev neveidojas negatīvi pirmie iespaidi par cilvēkiem? Ja rodas negatīvs Tu tātad viņu noignorē un turpini kā no tīras lapas?
Parasti jau visiem ir svarīgs pirmais iespaids kādu atstāj. Vismaz man no profesionālās puses(darba), tas ir ir ļoti svarīgi un apzinos tā nozīmi.
Man, piemēram, ir "reti iedomīga mūdža" sejas izteiksme, kad nesmaidu, tādēļ cenšos pēc iespējas vairāk smaidīt?
Tas ir pilnīgi normāli izdarīt vispārinātus secinājumus pēc pirmā iespaida. Ja šis kontakts ir garāks par īslaicīgu, vispusīgu vārdu pārmaiņu, tad attiecīgi viedoklis mainās uz labo vai slikto pusi.
Tu arī ieminējies, ka citi cilvēki Tev saka, ka pirmais iespaids par Tevi negatīvs. Tātad Tu tādu radi. Es neesmu vienīgais, kurš par to ieminējās. Būtu pat interesanti paprašņāt tam cilvēkam sīkāk, kas to radīja. Iespējams nākotnē pavērtos daudz vairāk iespēju, kas tā arī palika neizmantotas slikta PIRMĀ iespaida dēļ.
Šī platforma ir viedokļu apmaiņa un es pat nebūtu iesaistījies argumentācijā ar Tevi. Būtu palikuši tikai divi viedokļi- mans un Tavs, kur katrs pats, kas izlasīs to pieņems vai noraidīs...bet Tu ieliki atsauci, citēji manu komentāru vēlēdamies pārliecināt mani par pretējo un padiskutēt.

Piekritīšu tavam komentāram, lielākoties. Vienīgi es negribēju pārliecināt par pretējo. Bet padiskutēt gan.
Ja runājam par iespaidu par mani, un ja tas interesē tiešām sīkāk, tad long story short - iespējas manā dzīvē tas nav mazinājis. Vismaz neesmu to tā izjutusi. Arī man ir tā īgnā mūdža sejas izteiksme. Taču es arī necenšos kaut kā to mainīt, lai tikkai citi padomātu ko labu. Iespējams, ka tas neveicina uzsākt ar mani komunikāciju, bet nedomāju, ka tamdēļ esmu liela zaudētāja.
Domāju, ka šeit arī varam palikt pie tā, ka daļa patiesības ir katrā no mums.