Sveikas!
Esmu nonākusi situācijā, ka nu ir vāks...
Vīra bijusī dzīvesbiedre ir alkoholiķe. Vīrs sniedza papīrus tiesvedībai par aizbildniecību līdz blākš - bāriņtiesa ieradās. Rezultātā: Bērni dzīvo pie mums.
Bērni skaidri un gaiši norādījuši, ka vēlas palikt pie tēta un manis pēc sarunas, kurā mammīte piezvanīja komā un nozākāja, piedraudēja, ka atsitīs zilus. Bāriņtiesas atbilde uz ierakstīto sarunu - gadās. jaunāko atgrieza ģimenē (no jaunā dzīvesbiedra). Norādīts, ka liegt komunikāciju nevaram, tomēr bērniem nenāk par labu un vienoties ar dzīvesbiedri nav iespējams. Vīrs pat bija uz psihologu seansiem, un pat psiholoģe norādīja, ka bijušjai ir nracionāls naids.
Bērniem stāstam, ka mammītei jāsaņemas un ceresim, ka izdosies ar laiku nedzert un nepieļaut vardarbību no jaunā dzīvesbiedra. Par bērņuku mīlestību pret mammīti - nav ko apstrīdēt. Tā ir un būs.
Ieteikumi kā tikt galā ar bērnu bailēm par jaunākajiem? Vai ir kādam pieredze, ko darīt ar alkoholiķi, kurai ir tikai sava taisnība un mēs visi esam muļķi? Vai kādam ir pieredze ar dzīvesbiedra otro pusi, kura izmanto emocionālo šantāžu un nedomā par bērņuku sajūtu? Vai ir kāds, kurš var ieteikt, kā bērņukam palīdzēt tikt galā ar dusmām, naidu pret mammīti? Vai arī jāļauj ritēt savai gaitai?