Atkarīgs, kādā vecumā ir sieviete, un vai meklē vienaudzi. Līdz 26 gadu vecumam ir vieglāk atrast partneri, ir daudz brīvu, foršu puišu, vēlāk jau sarežģītāk. Daudzi foršie puiši jau ir apprecējušies, vai ar nopietnu draudzeni pie sāniem. Protams, atrodas arī tādi, kas līdz 30 gadiem koncentrējas tikai uz izglītību un karjeru, bet ģimeni, tai skaitā nopietnas attiecības, plāno pēc 30. Bet tādu ir maz, un dzīve jau arī ievieš savas korekcijas un sagrauj plānus. Jeb uzrodas kāda žubīte, kas viņu mērķtiecīgi saņem ciet, vai arī mīlas amors negaidīti iedod pa pieri. Daudzi 30+ vīrieši, kas ir vieni, ir vai nu šķirteņi, vai arī nav spējuši atrast īsto un ir jau pieraduši pie vienatnes, savas kārtības, ar viņiem grūti sadzīvot. Tie, kas šķirteņi... kāpēc šķīrušies? Ne jau vienmēr šķiras dēļ raksturu nesaderības, vai tāpēc, ka sieva krāpa. Daudzreiz laulības izjūk, jo vīrs ir dzērājs, atkarīgs no azartspēlēm, staigā apkārt pie citām, ir vardarbīgs utt.
Godīgi sakot, pazīstu tikai vienu foršu, brīvu vīrieti 30 +. Sieva viņu pameta, jo iemīlējās citā. Pārējie man zināmie brīvie vīrieši ir kolēģu un paziņu lokā, un tie ir tādi, ar kuriem es noteikti negribētu būt kopā. Atceros, kad mana mamma gāja cauri randiņu periodiem ar 50 + vīriešiem no iepazīšanās portāla, tas bija vājprāts, kādi kandidāti viņai tur bija. Mamma simpātiska sieviete, bet uz randiņiem aicināja, neskaitot precētos, izbijuši cietumnieki, bezdarbnieki, alkoholiķi, jampampiņi un tādi, kas pēc rakstības spriežot, pabeiguši labi ja 6 klases. Jā, bija daudzi simpātiski, inteliģenti, pēc foto un vēstulēm spriežot, bet viņi visi jau bija precēti.