Man ļoti patīk Virsnīte. Varbūt tāpēc, ka mana dzīves uztvere saskan ar viņas. Kad viņa ar ģimeni devās uz Āfriku, sabiedrība bija šausmās: "Ak, dievs, ak, dievs, uz briesmīgo Āfriku!". Pēc tam šausminājās par to, ka "Ak, dievs, ak, dievs, kā bērni bez skolas iztiks?", tagad šausminās "Ak, dievs, ak, dievs, meita matus nogrieza!". Visa šī ņemšanās un pēršanās, un komentāri, kur tiek veltīti viņai, tik lieliski parāda to, cik šauri domājoša, mietpilsoniska, aizspriedumu un stereotipu pārņemta ir Latvijas sabiedrība. Tik nosodoša pret visu citādo, tik nosodoša pret tiem, kuri dzīvo/domā savādāk kā lielākais vairums. Savukārt Virsnīte lieliski māk apklusināt visus šos pukstētājus, pastāvot uz savu viedokli, daloties ar savu pieredzi un domām par visiem šiem jautājumiem. Kaut vairāk būtu tādu cilvēku un ģimeņu, kurās bērni izaugs atceroties vecāku atbalstu, sapratni un foršos piedzīvojumus Āfrikā, ne nosodījumu, mūžīgos aizliegumus un centienus bērnus audzināt tā, lai tie, pasarg dievs, ne ar ko neatšķirtos no citiem.
38
