Nabaga vīri...? Jau nogurstu iedomājoties sevi viņu vietā, ka katrs solis tiek filmēts, visu laiku jābūt uzspēlētam, lai viss izskatītos perfekti. Vai vispār kāda privātā telpa/elpas atvilkšana šajā visā pastāv? Nav nekur iepējams atpūsties no šī visa - ne ceļojumā, ne vakariņās, ne iepērkoties, ne pie dabas utt.utjp... Vai šie cilvēki vispār spēj baudīt viens otra klātesamību, patiesas jūtas. Zinot sevi, ka, piemēram, filmējot kaut kādu notikumu (par piemēru - uguņošana), vispār nav sajūta, ka esmu bijusi tur klāt, un paskatoties video, nav vairs tas, ja būtu skatījusi to acīm īstajā momentā. Nemāku tā sulīgi izteikt savas domas, bet cerams domu sapratāt. No vienas puses žēl par ko ir pārvērtusies viņu dzīve. :)
38
