Labvakar! Man ir viena lieta kas ļoti nomoka mani. Es pati ļoti labi zinu ka tas ir stulbi bet nu es nevaru neko sev padarīt. Ir tā ka man ir kompleksi par manu otru pusīti. Man ir kauns iepazīstināt viņu pat ar savu ģimeni. Nav tā ka viņš galīgi tur nesmuks vai kā, raksturs arī viņam labs. Bet nu man takā pat kauns. Es nezinu ko iesākt, vecāki zin ka man ir draugs bet nav satikuši viņu.
Es zinu to visu. Bet problēma jau ir sev kaut ko ieskaidrot un sevi pārvarēt. Es nezinu kāpēc man tā ir, iespējams kaut kādi kompleksi, varbūt galvā nav kaut kas riktīgi? Bet nu ja nopietni tad man tas tiešām sagādā lielas problēmas. Man drīz būs viens pasākums kur būs arī viņš un mana ģimene un viņiem jāsatiekas būs šā vai tā, un es varu visu dienu spilvenos raudāt kā es negribu. Un viņš grib iepazīties tapēc variants par to ka puiši negrib atkrīt
Varbut tas ka man ģimenē visi diezgan tādi sevi jau dzīvē pierādījuši, otras pusites visiem arī superīgas. Negribu izklausīties kaut kā iedomīgi vai kā, vienkārši cenšos paskaidrot. Man nav īsti ar ko parunāt par šo, bet gribu dzirdēt vēl kāda viedokli..
izklausās tieši pēc manas problēmas :D manā gadījumā tas ir labojams un tuvākajos mēnešos arī tiks labots (zobi) , bet manuprāt galvenais ir pašai būt pārliecinātai un lepnais par savu otro pusīti un visi redzēs kā staro viņa klātbūtnē :) baigi sprotu to ka visi liekas tik forši, dzīvē izsitušies un es tāda jaunākā ar pusi bez izglītības (ģimenē visiem doktora grādi...) Kā jau minēju , dom; aju ka jāiepazīstina lai arī iekšējo iepazīst puisim un ka tu esi laimīga:))
Ja ir kauns no cilvēka, palaid viņu vaļā, lai viņš atrod kādu, kas viņu novērtē.
Arī taisnība. Bet arī, manuprāt, atkarīgs no laika. Ja pazīstami 2-3 mēnešus, tad varbūt iepazīsi un domas mainīsies, pieradīsi, atradīsi lietas, ar ko lepoties. Ja kopā jau baigi ilgi, jāprasa kpc esat vispār kopā un vai šajā laikā visu laiku slēpjaties (arī no draugies, paziņām, iziešanas sabiedrībā)> Tad tad lkm nav nopietni tomēr. Padomā, vai vēlies pavadīt visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku kopā un ja jā, tad kā tu to iztēlojies.
Hmm tiešām dīvaina situācija. Es zinu ka es baidījos vest pie sava tēva jo viņš ir vienkārši stingrs cilvēks ar dažkārt aprobežotiem uzskatiem un kā var sanākt kašķis. Bet izskata dēļ? Tad jājautā sev vai vispār tev viņš patīk izskata ziņā? Un kāda daļa taviem radinieki ir gar cita cilvēka izskatu? Viņi paši ir supermodeles? Tiešām nesaprotu. Un ko darīsi ja viņiem nepatiks izskats? Škirsies vai sūtīsi pie plastiskā ķirurga?
Nezinu kādai tad jābūt ģimenei, lai necienītu tavu izvēli..Viņš var nepatikt, ne tikai izskata dēļ, bet tikapt labi rakstura dēļ. Tev šķiet, ka viņam tas ir labs, bet varbūt ģimene uzskatīs citādi. Vai tāpēc pametīsi? Ja tā, tad tur vairs nespēlē izskats, un nav vērts puisi mocīt..
Vienkārši - ja neesi gatava iepazīstināt, nevajag. Tas būs lieki. Ja kauns no tā, kā viņš izskatās, apdomā, vai tiešām tas ir cilvēks ar ko vēlies būt kopā. Tā vien liekas, ka viņš pelnījis ko labāku par Tevi, ja atsakies iepazīstināt ar citiem tikai dēļ izskata. Izvērtē prioritātes.
Manuprāt, ja tev ir kauns iepazīstināt puisi ar savu ģimeni, tad tas nav tavs cilvēks.. laid viņu vaļā un gaidi kādu, par kuru nebūs kauns.. Ja meitenei patīk puisis, tad šādai diskusijai nav jābūt.. Un, lai kāda būtu ģimene, lai ko būtu sasnieguši, viņi cienīs tavu izvēli, ja redzēs, ka esi laimīga.
Es saprotu par ko tu runā :D man bija draugs, kuru es mīlēju, bet man bija kauns viņu ar kādu iepazīstināt, jo man nepatīka viņa ģērbšanās stils, nu tur nekāda stila nebija lol. Un tas kā viņš uzvedās. Beigās es aizgāju, jo nu nevar tik ļoti kaitināt cilvēks, ja mīl. Es tā arī viņu ne ar vienu neiepazīstināju.
Atceros, kad man bija 15, man bija puisis. Nu ļoti jauks, iznesīgs, smuku smaidu, muzikāls.. bet bija viena lieta, kas man lika kaunēties no viņa - viņam bija mazas, pūkainas čigānu ūsiņas :D viņš laikam ļoti ar tām lepojās, kautrējos aizrādīt, bet tajā pat laikā kaunējos no viņa draugu un radu priekšā, jo ik pa laikam par tām čigānūsām ierēca... Ūsas man īpaši netraucēja. Attiecības pajuka. Nē, ūsas nebija pie vainas. :D
32
