izmaksā vīrietis

kreimene.. trooloooolooo :-D:-D:-D pabeidz skolu un tad runā.

Es sēžu mājās ar puiku, gan tīru, gan gatavoju, gan eju dušā, gan visu pārējo un to visu mierīgi (cik nu mierīgi:-D ), bet apvienoju ar bērna pieskatīšanu. Un bērns nav atstāts savā valā darām kaut ko ko es nezinu. Es vispār nesaprotu, kāpēc būtu jānem aukle , lai pildītu mājas soli? Tad es labāk nemtu apkopēju, lai man iztīra māju, bet nu noooteikti nedotu auklēt savu bērnu svešam cilvēkam, lai iztīrītu un uzšmorētu. Ja ir nikīga diena, es varu arī kaut ko pasūtīt gatavu vai uzsildīt saldēto ēdienu. Man vispār škiet fantastiska ideja, ka tā vietā, lai pati audzināti savu bērnu, man būtu jāmaksā alga auklei, lai skaitas, ka es strādāju vai esot mājās ar bērnu jāizpilda konkrēta latina, lai neskaitas, ka dirn uz vīra kakla.

Un bērns nav atstāts savā valā darām kaut ko ko es nezinu. Es vispār nesaprotu, kāpēc būtu jānem aukle , lai pildītu mājas soli?

Tādēļ, ka bērns paliek nepieskatīts, kamēr mazgā grīdu :-D:-D
Vislabāk par bērnu audzināšanu zin tie, kuriem bērnu vispār nav :-D

Ja vecāks nespēj savā galvā izdomāt, ka pa lielam, jebkurā vecumā bērnam ir bīstams atvērts logs

Vai tavi bērni 3 un 4 gadu vecumā nemāk logus atvērt?
:-D
Latvija ES pēc bērnu traumatisma ir starp līderiem. Ir ļoti daudz veidu, kā nepieskatīti bērni var sevi savainot.

Un kad gatavo to ar berniem var darit. Vispar loti daudzko var darit kopa ar viniem,nav berno nevarigi idioti!

Varēt jau var, tikai cik laika aizņem izdarīt to pašai vai ar palīgiem.

Es vispār nesaprotu, kāpēc būtu jānem aukle , lai pildītu mājas soli?

Atkarīgs no mājassoļa apjoma un bērnu vecuma. Es šo tēmas aspektu sāku cilāt, jo cilvēks ar 120m2 katru dienu sūc grīdu, pucē putekļus, gatavo ēst, dzer kafiju, gludina drēbes, utt- ar tādi darbu apjomu tik lielā platībā (ja vien dzīvojamā platība nav viena liela halle), bērni 3 un 4 gadi ir nepieskatīti. Sūcot grīdu ar putekļu sūcot blakus telpā nevar ne redzēt, ne dzirdēt bērnus. Un es nemaz nerunāju par to, cik lietderīga ir bērniem šāda diena, kurā praktiski visu laiku bērni ir vieni paši. Bērnudārzā vismaz nodarbības ir un vairāk bērnu. Nevis māte fonā ar putekļu sūcēju vienā rokā un lupatu- otrā.

Viedā minka, pec tavas loģikas sieviete ar bērniem mājās nespēj pat uz wc aiziet, jo nedrīkst aci nolaist pat uz sekundi

Diskusiju nelasīju, bet par šo gribēju pieminēt vienu gadījumu.
Pieskatīju brāļa dēlu kad viņam bija 4 vai 5 gadi ( precīzi neatceros). Uztaisīju viņam gurķmaizītes, uzliku drusku piparus un trauciņu noliku uz galda. Man vajadzēja fiksi ieskriet dušā noskaloties, nu tā, ka tiešām uz 5minūtēm. Viņš sēdēja pie tv un mierīgi ēda. Saku, ka ieskriešu noskaloties. Ieeju vannas istabā. Paspēju tikai noģērbties un šis jau kaut ko murmina klusi pie durvīm. Atveru durvis un šim visa mute melna un ta kā rīstās. Izrādas gribējis piparus vēl uzkaisīt, atvēris to trauciņu un bēris pa taisno mutē.. kā es tajā mirklī satraucos. Pēc tam sevi šaustīju, ka atstāju viņu uz dažām minūtēm vienu. Uzreiz 101 doma, ko vēl viņš varēja sastrādāt. (t)

Paldies Sisiii par piemēru. Es arī esmu bijusi lieciniece vienkārši crazy idejām, kas rodas bērnu prātos. Arī no BKUS dzirdēti šausmīgi gadījumi.

Citēšu Rīdzinieces stilā A.Zaķa klīniskās prakses publikāciju:
"Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļā ik gadu vēršas 19- 20 tūkstoši pacientu, tajā pašā laikā dzimstība Latvijā tikai nedaudz pārsniedz 20 tūkstošus. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ bojā iet aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Zviedrijā šie rādītāji ir astoņas reizes zemāki. Secinājums: mūsu valstī nesargā visdārgāko – bērnus!"

Vai tavi bērni 3 un 4 gadu vecumā nemāk logus atvērt?

Nemāk un nemaz nevar aizsniegt, palodzes tādas, kur uzkāpt nav, nu arī, es runāju ar bērniem, runāju par visu, kas ir bīstams un kas nav, man nav bijis neviens aizslēgts skapītis, viss atvērts un pieejams, sēdēju vecajā mājā 6 mēnešus un stāstīju, ka puķes nevar raustīt, zemi no puķu poda ēst nevar un, ka pie kamīna līst arī nevar, jo tur ir karsts. Arī gludekli izstāstīju, ka nevar aiztikt, paņēmu dvielīti, uz vidējo karstumu sagludināju un teicu, lai pieliek pirkstiņus, pielika, saprata, ka silts, ka nepatīk un viss, neaiztiek viņu, jo karsts. Es jau teicu, droši mani varat nosūdzēt soc dienestiem :-D Man patīk ap sevi kārtība, tīrība, bērniem ir veselīgi 2h dienā pavadīt garlaikojoties, bet ko tad es zinu, mani bērni pamesti un vientuļi :-D:-D:-D
Brīnos kā es vispār izdzīvoju tos laikus, kad nebija ne veļas mašīna, ne trauku mašīna, plus vēl kartupeļu un zemeņu lauki, kā mēs visi izdzīvojām, nenomirām un mātes paspēja vairāk nekā šodien :-D:-D

Bērnudārzā vismaz nodarbības ir un vairāk bērnu. Nevis māte fonā ar putekļu sūcēju vienā rokā un lupatu- otrā.

Pēdējais komentārs no manis, jo es nevaru ilgstoši ar aprobežotiem cilvēkiem runāt. Bērni tiek nodarbināti katru dienu un jā, gatavojam kopā un zin, ka pipari ir asi, ka tos ēdienam liekam klāt maz. Tā kā iebērt piparus mutē, mani tiešām neizdomās. Es katru dienu paralēli ar bērniem daru daudz ko, kā jau minēju kinetic sands, zīmēšana, gleznošana, apzīmēšana, burti, taisam ziepes, audzējam mazdārziņu un zāli zeķē, ejam uz parku, katru dienu, ludotēku, bibliotēku un vēl visu ko Tā kā nevajag izraut no konteksta, ka māte tikai visu dienu tīra māju. Un jā, no maniem bērniem lielākais nedarbs ir bijis ar zīmuli sazīmēta siena, viss, vairs neko nespēju iedomāties, jo vienmēr ar viņiem runāju, stāstu un rādu un daudz ceļojam, tā kā nevajag man stāstīt, ka mani bērni ir nepieskatīti un pamesti. Tu jau labāk zini, tev noteikti pašai ir 3 :-D

Es, kad sūcu grīdas, man bērns staigā līdzi, vinam patīk puteklusūcējs, ja vajag, nemu uz gurna opā un ar otro roku sūcu. Kad gatavoju, vinš spēlējas ar plastmasas blodām utt, vispār vinam patīk trīties apkārt kad daru savus darbus, bērns negarlaikojas. Citreiz bērns gul, tad daru kaut ko. Bet man nav nekāda grafika, cikos jātīra spogulis, cikos jāsūc grīda, to visu taču var pakārtot pēc vajadzības vai neizdarīt vispār. Vai sagaidīt vīru mājās, ja akurāt jāizdara. Bet, ja man būtu liela platība, es nolīgtu kādu , kurš man tīra māju, nevis auklē bērnu, kāmēr es tīru :-D

Bet, ja man būtu liela platība, es nolīgtu kādu , kurš man tīra māju, nevis auklē bērnu, kāmēr es tīru

Zini, ja dzīvo pēc principa "paņēmi un nolikt savā vietā", tad nemaz tik daudz ko nav ko tīrīt. Tik no rīta izsūkt, pārmazgāt un 1 x nedēļā es kārtīgu izberžu un viss. Principā, pie manis var nākt vienmēr, nav netīrs vai baigais bardaks. :-D:-D

Pēc Viedās minkas komentāriem var tikai brīnīties, kā senāk bērni izgāja šo trako izdzīvošanas skolu.
Tā no savas ģimenes pieredzes. Mana vecākā māsa 3 gadu vecumā ar citiem tādiem pašiem tika laista staigāt pa mežu un pie upes, varbūt kaut kur tālumā bija kāds pieaugušais. Ar mani kā zīdaini pastaigājās mana vecākā māsa, kurai tobrīd bija 9 gadi.
Es, protams, tā nedarītu ar saviem bērniem, bet tā drausmīgā pārspīlēšana, kas nāk no Viedās minkas komentāriem - šķiet, ka viņas bērni ir staigājuši skafandros tādās telpās kā kino rāda psihenes - kur visas sienas ir no mīksta materiāla kā spilveni un tajā telpā nekā nav, ne logu, ne citu mantu, jo VAR TAČU SAVAINOTIES.
Tādi siltumnīcas bērni ir pēc tam tizlāki pieaugot sadzīvē.

Bonjour un jēgas stāstītais man patīk, tādu dzīvi arī sev gribētu :D , tā skan harmoniski un patīkami, nodarbošanos ar bērniem, savi hobiji utt.un bez tās dzīšanās darbā.

Pēc Viedās minkas komentāriem var tikai brīnīties, kā senāk bērni izgāja šo trako izdzīvošanas skolu.

Šeit gan jāpiekrīt. Diez ko teiktu mūsdienu vecāki, par to, kā agrāk bērni, kad bija mazi spēlējās vieni paši. Tur jau dažs labs ar sirdi aizietu :D Atceros bērnība, visi kāpa kokos, 100x no viņiem arī krita, mājās regulāri pāradas ar apdauzītiem ceļiem un vēl visādas lietas, kas šobrīd liktos "ak šausmas" (runāju par 5g+ vecuma bērniem). Laikam jau tas teiciens par millenniala paaudzi nebūs tāls no patiesības, nav brīnus ka izaug pilnīgi infantili.

Vispār, nesen biju lieciniece situācijai, kur mamma parkā sēž telefonā un bērns, ap 4-5 gadi gandrīz novēlās uz galvas no pietiekami augsta kāpšļa. Tā kā mammas telefonos ir bīstamākas nekā mammas ar putekļu sūcēju rokās vai kafiju blakus istabā.:-P

Sasmeejos par tiem telefoniem,bet taa tacu ir.
Domaaju ,ka tagad pieskatiit tos mazos maajaas ir faktiski vieglaak,pateicoties visam ,ko vini var dabuut -gudraaki par omiiteem noteikti:-D.Pasi aiznemti ar savaam lietaam,visaam filminaam uttNu ,protams ,sie beerni vairs nekad nebuus taadi kaa "manos laikos".
No savas dziives atceros vienu piemeeru,ar kuru nevajadzeetu lieliities,bet nu taa bija.Man bija jaabaro ar kruuti mazais ,un bija jaapabeidz adiit viens dzemperis,nu tad beerns bija pie kruuts un es adiju to nosleegumu:-DTad nu gan mana mamma bija dusmiiga,kad staastiju.

Atceros bērnība, visi kāpa kokos, 100x no viņiem arī krita, mājās regulāri pāradas ar apdauzītiem ceļiem un vēl visādas lietas, kas šobrīd liktos "ak šausmas" (runāju par 5g+ vecuma bērniem). Laikam jau tas teiciens par millenniala paaudzi nebūs tāls no patiesības, nav brīnus ka izaug pilnīgi infantili.

+++
Man vienmēr, arī bērnībā, tuvākas bija puiku izklaides, ne mierīga spēlēšanās ar lellēm. Esmu kāpusi kokos un kritusi, esmu uz savu galvu braukusi ar pieaugušo velosipēdu un gāzusies tā, ka ceļi bijuši lupatās, esmu ar zeķēm šļūkājusi pa grīdu, līdz brīdim kad ar muti atsitos pret galda malu un pārsitu lūpu, esmu visur kur rāpusies un kāpelējusi, ēdusi smiltis, zaļus ābolus un no zemes izraktas zemenes ar visu melnzemi uz tām. Vai es saku, ka visiem tagad tā jāaudzina savi bērni? Protams, nē! Bet tas, kas notiek tagad, arī nereti šķiet pārspīlēti, līdz ar to mani neizbrīna tas, ka izaug bērni, kuri paši 10 gadu vecumā vēl sev dibenu nemāk noslaucīt, jo visu bērnību mammīte skraidījusi pakaļ, bļaudama, ka nedod dies' bērniņš pārsitīs celi vai nokritīs no velosipēda. Dažreiz, ja salīdzina ar mūsdienām, rodas jautājums: nez kā mēs esam izdzīvojuši tajos laikos, kad izklaides bija rāpšanās kokos, nevis sēdēšana planšetēs?

Nezinu kā izdzīvojām. Man nebija pampersu, uz veikalu gāju 8 gadu vecumā, ārprāts. Bērnudārzā bērni reizēm sakāvās, šausmas. Vasarā lauki, veikals ap 2 km kājām vai ar veļuku. Bīstami, skalus sagatavot, mīkstie sašutumā.
Tagad trağēdija visur, maize veikalā jau sagriezta, pusfabrikāti kuri jāapstrādā ilgāk par 30 min slogs. Man arī patīk pusfabrikāti.
Kas mums ir vietā; vaimanas par vardarbību, memļas, kuri liek bakstīšanos internetā kā kautiņus, mīkstmieši, kuri filozofē par vardarbību un murgo. Manos skolas laikos arī bija faitiņi, bet parasti 2 - 10 sekunžu laikā viens gulēja. Memļas laikam pat filmēt nepaspētu uzsākt ko iebāzt jūtjūbē un paņirgt.
Zina datorus un IT? ;-). Pogas spaidīt prot, izvēlnēs. Puse no tiem, kuri iestājas mācīties IT nekam neder, no absolventiem puse ir tā, nu ļoti bēdīgi un tas ir visā pasaulē. Mauciet ideju IT diploms ir darbs un liela alga uzreiz, tūlīt būs tas pats kas ar juristiem. Algas labiem ļoti lielas, diplomu jau sen vairāk kā vajag un slinķu, kurus neinteresē kas vairāk par aitas blējienu diploms = liela alga skaits vairojas.
Toties labu specu deficīts pieaug visās nozarēs.

Es nezinu kā mēs toreiz izdzīvojām... Gan jau daudzi tomēr arī dabūja smagas traumas vai vispār neidzīvoja. Vnk par to toreiz nerunāja... Es arī atceros, ka visu ko darīju un biju bez vecāku uzraudzības diezgan agrā bērnībā. Gan uz skolu un no skolas viena gāju, gan pa rajonu dauzījos, gan uz upi peldēt gāju, gan pa kokiem ložņāju, gan pa stroikām kāpelēju un daudz vēl visādus darbus un nedarbus darīju. Tagad manai vecākai meitai ir 8 gadi un nespēju viņu palaist kaut kur vienu... (t) Lasīju par to zēnu LV (Ivans?), man viss iekšā sažņaudzās iedomājoties kā mazā dzīvība lēnām izdzisa aukstā mežā vientulībā... Es ne tik daudz uztraucos par iespējamām fiziskām traumām, kā par iespēju vnk pazaudēt savu bērnu pavisam (tiks zem mašīnas, kāds pedofils nozags, pati apmaldīsies u.tml.). Nu kurš vecāks tādam būs gatavs?... Priecājos tomēr, ka mums ir tā iespēja būt ar saviem bērniem, kamēr viņi vēl mazi.

Nezinu, es nedomāju jau, ka būtu gluži jālepojas par “kā mēs agrāk visu vieni, visur līdām”, jā, paaarāk vaktēt un par katru skrambu baidīties nevajag, bet palaist vienu mazu bērnu, laut mazajiem pieskatīt un vazāties vieniem, nē, tas nav tā vērts, lai palielītos cik patstāvīgs. Cik ir bērnu nolaupīšanas gadījumu, traumas, kuru dēl ir sabeigtas muguras etc. Agrāk nebija soc.tīklu kur par to visu runāt, bet bija daudz un dikti negatīvas ietekmes