Piemēram paskatoties blaknes tam pašam Loperamīdam un Oglei-ir milzīga atšķirība:
Ogle:Atsevišķos gadījumos, lietojot preparātu augstās devās vai ilgstoši, iespējams vāji izteikts aizcietējums. Atsevišķos gadījumos novēro caureju.
Loperamīds:
izsitumi, elpošanas grūtības, tūska, reibonis, slikta dūša, vemšana, samaņas zudums, šoks. Tās var būt smagas alerģiskas (anafilaktiskas, anafilaktoīdas) reakcijas pazīmes;
smagi ādas un/vai gļotādu bojājumi ar izsitumiem, apsārtumu, iekaisumu, čūlām vai čulgām (Stīvensa‑Džonsona sindroms, toksiskā epidermālā nekrolīze un multiformā eritēma);
pēkšņs sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums, kas var radīt elpošanas un rīšanas grūtības. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas (angioneirotiskās tūskas) pazīmes.
Šīs blakusparādības rodas reti – mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem.
Bieži (var rasties mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes;
aizcietējums, slikta dūša, gāzu uzkrāšanās.
Retāk (var rasties mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
miegainība, reibonis;
sāpes vēderā, diskomforta sajūta vēderā, sausuma sajūta mutē, sāpes vēdera augšdaļā, vemšana, gremošanas traucējumi;
Reti (var rasties mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas;
samaņas zudums;
pilnīgs nekustīgums un nejutība bez samaņas zuduma (stupors);
nomākts apziņas līmenis;
izteikti paaugstināts muskuļu tonuss, koordinācijas traucējumi;
sašaurinātas acu zīlītes;
zarnu nosprostojums (ileuss, tostarp paralītiskais ileuss);
paplašināta resnā zarna (megakolons, tostarp toksisks megakolons);
sāpes mēlē;
vēdera uzpūšanās;
nātrene, nieze;
urīna aizture.
Varbūt tomēr ir vērts padomāt pirms apēst to mazo tabletīti. Palīdzēs protams ātrāk, bet sekas var būt neparedzamas.