Attāluma attiecības .

Satiekamies ik pēc 2, 3 mēnešiem. Sākums bija grūts, daudz raudāju, bet mums arī nav bērnu, kas padara situāciju vieglāku.

Lai gan es vairs nekad nevēlētos būt attāluma attiecībās, šādā gadījumā es atbalstītu un iedrošinātu, lai vīrs brauc. Tas nav uz nez cik gadiem vai mūžīgiem laikiem, tie ir tikai 6 mēneši un pēc tam viss būs ierastajās sliedēs. Es katrā ziņā vēlētos atbalstīt savu vīru un viņa karjeru, pat, ja pašai būtu grūti izturēt to laiciņu atsevišķi.
Vienīgi man nav bērnu un es nezinu, kā tas būtu 6 mēnešus bērnu audzināt vienai.

Paldies par tik dažādiem viedokļiem .:-)
Šeit nu vairākas gan kļūdījās . Vislielākās bailes , varbūt nepamatotas , ka meitiņa tēti aizmirsīs . Zinu, smieklīgi.
Šoreiz laikam tā ir mana problēma , līdzatkarīga attiecībās . Grūti palaist . Greizsirdība . Un nevienas attiecības taču nav perfektas . Arī mums ne . Nav neuzticība , bet kaut kādas nelielas bažas ir . Nenoliegšu. Egoisms no vīra puses , nostādot fakta priekšā par braucienu.
Protams, nav nereāli apciemot un blā blā blā . Viss vnk uzkrita kā sniegs uz galvas , turpmākie mēneši saplānoti , nebija ieplānots , ka man kur jābrauc . Jūtos pat nedaudz apbižota , ka nepadomāja par mums .
Vairāk gan šoreiz negribas analizēt savu situāciju. Gribēju zināt tīri emocionālā ziņā kā tas ir ... (t) Bez iespējas braukt .
Varbūt vienkārši šo laiku sevi vairāk jānodarbina . Nebūs laiks forumā sēdēt un stulbas domas domāt:-D

Ja autorei ir palīgi (vecvecāki, radi, draugi vai uzticama aukle), tad varbūt vēl var iztikt. Ja neņem vērā, ka mazam bērnam tik ilga prombūtne liktu domāt, ka tas onkulis, kas pēc 6 mēnešiem pārbrauks mājās, ir svešinieks.

Otrkārt , vienkārši bail. Cilvēcīgi taču. Bail kā būs , kā tikšu galā ar visiem uzkrautajiem pienākumiem šeit .

Visvairāk es dusmotos par neapspriešanos un vienpersonisku lēmuma pieņemšanu. Cilvēkam, kurš nav brīvs, būtu gan jājautā otrās puses viedoklis.

Jā , ģimene mums kopumā maziņa . Omītes vel samērā jaunas , pašas vel darba attiecībās - neviena nav pensijas vecuma ,kurai būtu daudz brīvā laika ar mazbērnu tusēt . Tad jau vispār nedomājot brauktu līdzi un īzī viss .
Iedvesmojos no viedokļiem, ka citām sievietēm liekas normālas attiecības šādi ilgtermiņā . Konkrētajā laika posmā būs skumīgi , bet pārciešot un sagaidot mīļoto mājās viss aizmirsīsies un iespējams pat uzlabosies ... ;-)

Jā , ģimene mums kopumā maziņa . Omītes vel samērā jaunas , pašas vel darba attiecībās - neviena nav pensijas vecuma ,kurai būtu daudz brīvā laika ar mazbērnu tusēt . Tad jau vispār nedomājot brauktu līdzi un īzī viss .

Es šo ierakstu nesaprotu. Ja būtu, kam atstāt bērnu, tad brauktu ar vīru? Ja tā, tad jau brauciet visi kopā, nav jau skolnieks, bet bērnudārzniieks.

Iedvesmojos no viedokļiem, ka citām sievietēm liekas normālas attiecības šādi ilgtermiņā .

Gadrīz visas no viņām ir bez bērniem. Ar bērnu ari jārēķinās. Kopš mums ir dēliņš, vīrs ir bijis komandējumos no pirmdienas līdz piektdienai. Vienu reizi bija uz mēnesi. Sazvanījāmies katru dienu. Galvenokārt dēļ dēliņa. Bērnam tas ir ļoti svarīgi. Izklausās, ka tavam vīram ar mazo ir ļoti labas attiesības, tāpēc izbrīna, ka nav ņēmis vērā bērnu, veicot šo izvēli. KikyR, jūs esat runājuši par to, kā tas varētu ietekmēt bērnu? Esat apsprieduši, kā šo laiku padarīt vieglāku mazajam, cik bieži sazināsieties, tomēr apsvēruši ciemošanos?

Es šo ierakstu nesaprotu. Ja būtu, kam atstāt bērnu, tad brauktu ar vīru? Ja tā, tad jau brauciet visi kopā, nav jau skolnieks, bet bērnudārzniieks.

+++++
Divgadīgam bērnam bērnudarzs nav obligāts.

Tad jau vispār nedomājot brauktu līdzi un īzī viss .

Tu labprāt atstātu bērnu ar vecmammu uz pusgadu? Lūdzu, palabo, ja kļūdos, jo pagaidām tu neizklausies diezko normāla.

KikyR, tu vai tad iepriekš nerakstīji, ka tev svarīgākais, lai meitiņa tēti neaizmirst? Un tagad raksti, ka, ja būtu kam atstāt, tad atstātu meitiņu pati uz 6 mēn, kamēr esi ar vīru? Nopietni? :D
Man attāluma attiecîbas vispār liekas easy peasy. Gan uzticos otrai pusei, gan mīlu un zinu, ka pēc atgriešanās viss tāpat labi - labpratīgi ar meitu aizbraucām pie maniem radiem uz 2 mēn, būtu ilgāk, bet sanāca čēpē ar veselību. Un bija tik viegli, meitai uz to brīdi bija pusotrs gads, sazvanījāmies reizi trijās dienās messengerī, sarakstījāmies gan bik biežāk, bet meita tēti neaizmirsa, tikai akcentēja, ka tur tētis. Ja ir stabilas attiecības, nezinu kas tur var izirt. Bet nu es esmu varbūt mazliet savādāka, man neliekas, ka katru dienu un brīvo brīdi jāpavada kopā ar otru pusi. Lielāko daļu, jā, bet ne visu - katram taču ir jāaug ne tikai kopā, bet arī pašam par sevi.

Man šķiet,ka autore bija domājusi bērnu atstāt pie omes nedēļas nogalē vai uz nedēļu,kamēr apciemo vīru,nevis uz 6 mēnešiem

Kāpēc tad brīnies par vīru, ja pati būtu gatava bērnu uz pus gadu atstāt omēm? :-D
Un rodas arī jautājums... Ja vienīgais, kas Tevi attur no došanās līdzi vīram, ir tas, ka nav, kur atstāt bērnu, tad kāpēc nedodies līdzi kopā ar visu bērnu? Tas ir bērnudārzs, un tas nav obligāts. Tak brauciet līdzi, un punkts. Galu galā, bērns ir arī Tava vīra, un viņš par viņu ir tik pat atbildīgs, cik Tu. Kas tas par vīrieti, kurš nostāda fakta priekšā un p*huj? (t)

vienkarsinav, es arī tā gribēju domāt, bet pārlasot "nedomājot brauktu līdzi", tā isti neizklausās. Tāpēc arī paprasiju, lai precizē, jo izteicas viņa ta, ka brauktu un atstātu bernu vecvecākiem. Diemžēl tādu gadījumu ir tik daudz, ka nebrīnitos.

Ui,jā,tikko atradu to teikumu.Tad tiešăm izklausas,ka atstāt uz visu prombūtnes laiku.

Meitenes .. Ja būtu kam atstāt bērnu , es nebrauktu uz 6 mēnešiem prom no valsts :-D Tad apsvērtu iespēju aizbraukt ciemos , apskatīties kā viņam tur iet , būt blakus UZ NEDĒĻAS NOGALI vai ne ilgāk par nedēļu . :-|
Mans darba devējs nesaprastu mani , ja nesen atnākot no BKA šautu prom no valsts :-D
Un es neesmu tāda kreizī māte ,kas bērnu mētātu pa vecvecākiem un pati klaiņotu pa pasauli ,jēziņ. Laikam , ne tā izteicos - pārpratāt...
Protams ,ka dārziņš divgadniekam NAV obligāts . Man darbs pašlaik gan .
Tas jau ir tas sāpīgākais ,ka vīram šoreiz liekas pareizāk izbraukt uz laicņu... esam šo apsprieduši un cenšos vel aizvien atrunāt. Bet laiks palicis maz . Katrā ziņā kāds būs viņa lēmums , tāds būs . Un ir taču internets , komunicēsim cik varēsim . No otras puses man arī jāatbalsta ...

KikyR, ko virs saka par to, ka bērnu nesatiktu pusgadu? Vai tad viņš negribēs, lai braucat ciemos?

Vīrs uz manu citādo nostāju atbildēja , ka viņš vēlas darīt visu,lai mums kā ģimenei būtu labi, lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk. Ja viņam būtu teikšana , gribētu lai es vispār esmu 100% mājsaimniece un naudu mājās nestu tikai viņš.
Man gan patīk sevi pilveidot un būt kustībā ...
Tāpēc laikam tas ir arī iemesls kāpēc viņam tik stingra nostāja .
Negribas arī sakašķēties pirms prom braukšanas , no tā man noteikti vieglāk nekļūs un būs vel grūtāk palaist. Jo šī nav pirmā situācija ,ka kaut ko izplāno un no sava izplānotā neatkāpsies jo šķiet ka tā ir labāk ... Viņš šoreiz mani ne visai saprot .

Protams , ka skums pēc meitas . Teica , ka zvanīs viņai video zvanā .
Ja būtu iespēja aizbraukt visiem , tad savādāk , BET NAV . Nevaru taču deļ vīra komamdējuma iet prom no darba , esmu grāmatvede 2 firmām. Lielākajā darbs pildāms uz vietas , otru firmas grāmatvedību gan var padarīt no mājām vai jeb kuras pasaules malas . Tā lūk ....
+ nesen esmu beidzot ieskrējusies vecajās sliedēs pēc dzemdībām . Man ļoti patīk mans darbs .

Kāpēc bērnu uz nedēļas nogali nevar atstāt vecvecākiem? Teici, ka omes strādā, bet, nu, šaubos, ka 24/7.
Vīrs vispār reāli saprot, kā tas ir - palikt vienai ar bērnu, kad ir arī jāstrādā, un jāpadomā par vēl 100 lietām?