Bijušie/ās

Peekaboo1 piekrītu tev. :-DViss pilnīgi pareizi teikts. :-D Lielā mīla nu, ka nevar būt kopā, tikai draugi utt. Tiešām jāsmej. :-D

Emīlija 001 tas atkarīgs no cilvēka. Es ļoti reti, kad kaut ko nožēloju. Ilgi apdomāju, kad tas izlemts, tad vairs no pleciem kā akmens, jo pieņemu pareizo.
Manuprāt, viss iet tālāk un uz labo pusi. Nevajag uztraukties, viss notiek tieši tad, kad tam jānotiek. :-)

ja tomēr jāšķiras, tad skaidrs ka tur attiecības nav iespējamas.

Šim es piekrītu par visiem 100%. Es priecātos, ja viņam kāda parādītos, man būtu mierīgāk nedomāt. To nu gribi vai nē ietekmēt nevar. Nogriezu visu ko varu, bet nu velkas tās domas un skumjas līdz vēl. Ne jau tāpēc, ka ceru vēlreiz uz grābekļa kāpt.

Ak jēziņ kādi murgi :D
Nevar aizmirst, lielā mīla, būsim vēl kopā un bla bla bla.
Tak sievietes pašas paskataties uz sevi no malas, tas viss vienkārši nožēlojami izklausās.
Ko tad jūs šķīrāties ja jau bija tik liela mīla? Nu muļķības tas viss, ja ir mīlestība tad visam tiks pāri arī bez šķiršanās, ja tomēr jāšķiras, tad skaidrs ka tur attiecības nav iespējamas. Labi retums kādam izdodas atlal saiet kopā...bet salīdzinoši maz ir tādu gadījumu.
Viss tas "nevaram būt kopā bet mīlam" ir pilnīgs bullshits. Oj kam tik nav nācies iet cauri esot attiecībās, varējām izšķirties 50× bet tas nav noticis ne reizi.

vakar atskārtu ka bijušais ir jaunās attiecībās. Par to es ļoti sapriecājos, bet jūtu ka tas nebūs ilgi un ka mēs pēc laika, varbūt gadiem, būsim kopā.

Par šitādiem tekstiem vispār iesmeju, manējā ex ar ko līdzigu murgoja, ka pēc laika tak būs kopā un viss nokārtosies, tik tad kad uzzinaja ka drīz vien atrada citu, pateica ka ir īstā, vēlāk arī bērns piedzima un bija bildinājums, šī bezmazvai gāja kārties un pārdzivoja nedēļām ne pa knapo. Te nu bija liela mīla HAHA. Ja reiz palaidi vaļā tad atlaid pa visam nevis tikai moki sevi ar tādiem murgiem.

Nedomāju un pilnīgi neinteresē kā viņiem iet. :)

Par pēdējām attiecībām- atminos ļoti bieži. Ļoti bieži domāju par viņu un kā būtu ja būtu. Pati sevi vien moku ar to un kā arī undersun minēja- pašai riebjas.
Gribas sakārtot galvu ar to visu, bet nevaru palaist tās attiecības vaļā. Un nezinu kapēc. :-(
Ja kāda grib apstriest varbūt šādu tēmu, droši var rakstīt privāti. Labprāt ar kādu aprunātos par to un uzklausītu Jūsu viedokli.
P.s.vakar atskārtu ka bijušais ir jaunās attiecībās. Par to es ļoti sapriecājos, bet jūtu ka tas nebūs ilgi un ka mēs pēc laika, varbūt gadiem, būsim kopā. Ļoti dīvainas sajūtas tās ir. (l)(t)

Melnaiskaķis- kā es gribētu tā macēt. Lai vai kā cenšos nedomāt, vairak darboties utt.,bet tapat viens un tas pats ..

Katru dienu, visu laiku, pašai riebjas (t)

Neatceros. Tāpēc tie ie bijušie, lai paliktu pagātnē. Nestiepju līdzi atmiņas, smagu apziņu. Esmu pateicīga par kopā pavadīto laiku, bet nekad sev nepieminu veco, jo tam vienkārši nav jēgas. Dzīvoju tagad un šeit, sev un nākotnei. :-)

Lasot diskusiju domāju, par vienu bijušo. Bija īss, skaists vasaras romāns. Iemīlējušies abi bijām ne pa jokam. Bet tomēr tai laikā man bija citas prioritātes, es biju daudz vecāka, aizbraucu prom un atstāju puisi ar salauztu sirdi. Ilgi sāpēja , raudāju.. pagāja gadi, satiku netīšām uz ielas, parunājam , domāju nu tik būs, bet viņš piečakarēja mani, nevarēju viņu vainot. Tagad esmu 3.5 gadus jau attiecības, bet no visiem bijušajiem atceros to vienīgo un to skaisto vasaru, joprojām, lai cik dīvaini, tā vasara man vismīļākā.

DP-WW - sarežģīta situācija bija kad izšķīrāmies un pēc pāris mēn.kad viens uzrakstīja otram...
Bet uz to, kāpēc neesam..ir dažādas atbildes, reizēm vienkārši liekas,ka pati nezinu ko vēlos. Vienīgais, sajūta tāda, ka ar bijušo kaut kad atkal redzēsimies un ka būsim kopā, bet tam vajadzīgs laiks... Un pašreizējās attiecības- laikam jau jāsaka, ka tas bija ielāps, jo pārāk ātri pēc šķiršanās sagāju ar citu un tagad pat liekas, ka esošo nemīlu, ka esmu kopā tikai kopā būšanas pēc... domāju ka jāsāk vien sakārtot smagi savas domas un pašu sevi..ka jābeidz šādi čakarēt kā sevi tā otru, jo arī otrā neredzu to atdevi par ko visu laiku runā,jo tagad ir tā- runā daudz un skaisti, bet darbību nekādu..tāpēc arī atgriežos nostaļģijā un necenšos vairs neko mainīt vai pie kā piestrādāt attiecībās.
SAREŽGĪTS cilvsks esmu, lai neteiktu ko vairāk....:-/:-|:-/ žēl, ka pati to saprotu, bet lietas labā vēl neko neesmu iesākusi.(t)

Gribējās kļūt par draugiem, jo bijām tuvi un attiecībās arī bijām kā labākie draugi, bet tas kaitēja tagadējām attiecībām un viņš bija pateicis, ka ar mani nevēlas būt tikai draugi, jo grib mani blakus sev...

Tavs bijušais to saka? Kāpēc tad neesat kopā, ja viņš grib Tevi blakus un Tu par viņu tik daudz domā?(t)

Jā,par savu bijušo domāju ik dienas. Lai gan, vairāk kā gads ir pagājis un esmu jaunās attiecībās, tomēr pēdējo pus gadu, domāju par bijušo. No rīta,kad pieceļos, vairākkārtīgi pieķeru domājam par viņu, tāpat arī vakarā,kad eju gulēt... Reizēm,kad darbs mazāk, tad arī skatoties pa logu domāju,kā viņam iet, kur tagad ir...utt.
Gribējās kļūt par draugiem, jo bijām tuvi un attiecībās arī bijām kā labākie draugi, bet tas kaitēja tagadējām attiecībām un viņš bija pateicis, ka ar mani nevēlas būt tikai draugi, jo grib mani blakus sev...
Zinu,ka man grūti tikt pāri un to ka varbūt pat nezinu ko īsti dzīvē vēlos, jo liekas ka pat pašreizējām attiecībām nav jēgas, ja tik daudz domāju par bijušo.
Ahh..(l)(l)(l):'-(:-(:-)

Itkā patika Markuss, bet vispār vienalga, kurš uzvarēja, katru gadu arvien švakāk, nav vairs ticības, ka no pusfināla vispār ārā tiks.

Kaut kādi mazi notikumi vai vietas atgādina par bijošo puisi uz sekundīti, bet es neturu ļaunu prātu un īsti nejaucos viņa dzīvē, unun pat nav īpašas velmes noskaidrot ko viņš dara ;-)

Man arii ir līdzīgi kā dreambig ar pirmo mīlestību.. lai gan ar prātu zinu, ka mums nesanaktu arī, ja mēģinātu vēlreiz, bet ar sirdi reizēm pie šīs domas atgriežos :-) tas laikam ir vairāk tāpēc, ka tajās attiecībās es mīlēju vairāk. neskatoties uz to, es viņam vēlu visu to labako un zinu, ka viņam gaidams ģimenes pieaugums :)

Atceros tad, kad esmu kāda vietā kur ar bijušo bija kādas atmiņas saistītas, bet tā speciāli nedomāju. Atceros tikai pēdējo bijušo kurš mani ļoti sāpināja un tikai ar sliktām domām. Bet speciāli Facebook vai citur nemeklēju. Agrāk pašā sākumā kad tikko izšķīrāmies tad meklēju un nolādēju viņu :-D bet tas tā tikai tāpēc ka sāpes bija.

atceros, ka kaut kas par viņiem atgādina, bet tā nedomāju kā būtu, ja būtu vai diez ko viņš šobrīd dara :) :D

Man ļoti identiska situācija kā dreambig.

Ir viens bijušais ar kuru kopā biju oficiāli 5 gadus, bet vēl plusā ir kādi 3, kad ik pa laikam saskrējāmies, lai aprunātos un uzzināu kā katram iet. Tas ir cilvēks par kuru iedomājos praktiski kaut uz sekundi ik dienu. Daudz reizes šķīrāmies un salabām un meklējām ceļu viens pie otra atpakaļ. Fiziski attiecības beidzās jau pirms 3 gadiem, bet ne iekšēji. To attiecību beigās karājas liels jautājums - Tad kāpēc beigās nesanāca? Uz šo jautājumu nevaru rast atbildi tāpēc nesanāk "aizvērt durvis";-)