Labdien.
Dīvaini, bet man ir iestājies dzīves panīkums.
Iespējams ,varu vainot sevi,pie tā ,ka esmu nonākusi parādos un neredzu gaismu tuneļa galā. Mukt projām no dzimtenes,lai nostabilizētu situāciju? tas būtu risinājums?bet kur? ja nav paziņu?Riskēt caur piedāvājumiem internetā? Ja nav valoda?
Esmu sevi nolaidusi zemu,gribas gulēt gultā un izolēties no visiem,zudušas intreses,viss zudis,iestājusies krīze manā dzīvē.
Varbūt kādai bijus līdzīgi? kad rokas nokaras uz visu? Kā sevi motovējāt,dzīvot,strādāt,mācīties,baudīt dzīvi?